Latvijas finanšu sektoram ir augstākas kapitāla likviditātes prasības nekā ES, kā arī stingri uzraudzības mehānismi. Turklāt Latvijā pastāv speciālu pasākumu kopums tieši nerezidentu noguldījumu naudas plūsmas pārraudzībai. Taču patlaban nevar izslēgt nerezidentu depozītu pieaugumu, tai pat laikā bankām un tā uzraugam ir jāturpina koncentrēties arī uz proaktīvu risku pārvaldīšanu, par šādu ministra nostāju informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.
Vilks norāda: no biznesa skatupunkta nauda virzās tur, kur ir peļņa, līdz ar to ir skaidrs, ka tajās valstīs, kur nerezidentu depozītiem ir pievilcīga vide, t.sk., regulējums, šie līdzekļi ieplūdīs. Pēc ministra domām, Kipras nerezidentu noguldījumi varētu aizplūst uz vecajām ES valstīm, it īpaši lielajām metropolēm, nevis Latviju. Latvijā ir vienas no augstākajām prasībām nerezidentu klientu izvērtēšanā. Tāpat Vilks uzsver, ka Latvijas regulējums ir atbilstošs starptautiskajiem standartiem, ko ir atzinusi Eiropas Padomes Moneyval komiteja.
Kā ziņots, jau vairākas dienas tiek meklēti risinājumi parādu krīzes piemeklētās Kipras finanšu sistēmas glābšanai. Bankas Kiprā šonedēļ slēgtas. Eksperti prognozē, ka šo norišu rezultātā saruks uzticība Kipras banku sistēmai un tajās izvietotais kapitāls meklēs citu mājvietu, un daļai kapitāla interesenta varētu būt arī Latvija.