Ilze Viņķele uzsver: „Jānodrošina pilnvērtīga pāreja uz „nauda seko bērnam” principu un jāļauj vecākiem pašiem izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kurš nodrošinātu bērna pieskatīšanu ārpus mājās – vai tas ir pašvaldības, vai privātais bērnudārzs vai aukle. Viennozīmīgi tās pašvaldības, kas jau nodrošina bērnu pieskatīšanas pakalpojumu bērniem vecumā no pusotra gada, neciestu no šī principa ieviešanas. Turklāt jau no pagājušā gada likumdošanā ir nostiprināts, ka pašvaldībām bērniem vecumā no pusotra gada jānodrošina bērnudārzs.
Padziļināti vērtējot Demogrāfijas lietu padomē atbalstīto risinājumu bērnudārzu pieejamībai, piešķirot mērķdotācijas pedagogiem, tika konstatēts, ka šis risinājums būtu vērsts vairāk uz pašvaldībām, nevis ģimeņu atbalstam. Turklāt problemātiskajās pašvaldībās tas negarantētu rindu samazinājumu, īpaši bērniem vecuma grupā no gada līdz diviem. Šobrīd izstrādātais bērna pieskatīšanas pabalsts 50Ls apmērā ik mēnesi ir mērķēts atbalsts ģimenēm, kurās ienākumi pēc bērna gada vecuma sasniegšanas strauji krītas. Turklāt tas veicinās vecāku atgriešanos darbā, studiju atsākšanu vai turpināšanu, kā arī iesaistīšanos darba meklēšanas pasākumos. Paredzēts, ka pabalsts tiks izmaksāts pakalpojuma sniedzējam, kurš nodrošina bērna pieskatīšanu.
Piedāvātais risinājums nesamazina finansējumu, ko pašvaldības jau šobrīd nodrošina pirmsskolas pedagogu atalgojumam.
Lielākās problēmas ar bērnudārzu pieejamību ir tieši turīgajās pašvaldībās - Rīgā un Pierīgā. I. Viņķele: „Esmu pārliecināta, ka jautājums ir par pašvaldību prioritātēm. Ja, piemēram, Rīgas dome izšķiras ievērojamus līdzekļus ieguldīt tirgus laukumu remontos vai ar 600 tūkstošiem latu atbalstīt vienas kapitālsabiedrības arodbiedrību, nevis mazināt bērnudārzu rindas, tad te nepalīdzētu arī mērķdotācija.”
Jāatgādina, ka Demogrāfijas lietu padomē netika panākta vienošanās par principa „nauda seko bērnam” ieviešanu, jo bija krasa viedokļu sadursme starp privāto bērnudārzu asociāciju, vecāku pārstāvjiem un pašvaldībām.