Tomēr ir divi apsvērumi pret izdošanu. Tie nav juridiski, un tomēr tie nav arī tikai «emocionāli». Pirmkārt, lai cik labas būtu Latvijas attiecības ar ASV, tas nenozīmē, ka mums ir jāuztur asimetrija, kas izriet no tā, ka amerikāņi jūtas globāli «labie zēni». Ja kāds amerikānis stresa, kļūdas vai tomēr paša dumības dēļ ir pie vainas civiliedzīvotāju nāvē, savainošanā vai izvarošanā Irākā, Afganistānā utt., tad vairākumā gadījumu vietējās varas iestādes var gaidīt ar maisu - amerikāņi paši tiesāšot savējo. Kā teicis kāds amerikāņu valstsvīrs, «kuces dēls, bet mūsu kuces dēls». Ir kaitinoši, ka savus kuces dēlus viena valsts pati grib pāraudzināt un sodīt, bet vienlaikus uzskata par savām dabiskajām tiesībām savus pedagoģiskos talantus piemērot arī visiem citiem iespējamiem k. d.
Otrkārt, nav jābūt paranoiskai mazai valstiņai, lai apšaubītu ASV tiesu sistēmas kvalitāti. Pirms kāda laika britu sabiedrība - lai kā tās vairākumam pēdējā laikā riebtos baņķieri - skaļi iebilda pret savas valdības lēmumu izdot dažus subjektus no Sitijas ASV izmeklēšanai un tiesāšanai saistībā ar nebūšanām kādā ASV bankā. Bija pamats uzskatīt, ka banku krīzes fons ASV ir tāds, ka turienes sabiedriskā doma prasa grēkāžus, prasa vienkārši notiesājošus lēmumus, attiecīgi bija arī pamats bažām, ka britu baņķieriem vainu mēģinās «piemeklēt». Jā, varbūt beigu beigās nāksies atbrīvot, tomēr cilvēks nav izmēģinājumu trusītis. Un PR fons kibernoziegumiem ASV ir līdzīgs tam, kāds bija un joprojām ir saistībā ar t. s. balto apkaklīšu noziegumiem finanšu sektorā.