Komentējot plānus veidot komisiju KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka atbilstības amatam vērtēšanai, Zatlers norādīja, ka šāda rosinājuma izteikšana ir Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) kompetencē. Viņš plaši nekomentēja to, ka vērtējošās komisijas izveidošanas gadījumā arī viņam būs jābūt tās sastāvā, un to, pēc kādiem principiem pildīs savus pienākumus, ja šāda komisija tiks izveidota. "Kad būs, tad būs," lakonisks šajā jautājumā bija politiķis.
Zatlers uzskata, ka kaut kas KNAB problēmu jautājumā ir jādara, jo šāda iestāde valstij ir vajadzīga, taču tai ir jābūt ar augstu kapacitāti. Ir vērts kompetentiem cilvēkiem izvērtēt, kādus risinājumus atrast, lai pārcirstu izveidojušos Gordija mezglu. Politiķis norāda, ka ir bijis klāt, kad tika atcelti un iecelti vairāki KNAB vadītāji, taču tas nav nesis cerēto efektu.
Jau ziņots, ka premjerministre rosina izveidot komisiju, kas izvērtēs Streļčenoka atbilstību ieņemamam amatam. Pamats komisijas izveidošanai un Streļčenoka vērtēšanai esot vispārējie vadības principi - viņa atbilstība ieņemamam amatam.
Valdības noteikumi nosaka kārtību, kādā izveidojama komisija, lai izvērtētu nepieciešamību KNAB priekšnieku atbrīvot no amata. Komisiju izveido Ministru kabinets, ņemot vērā ģenerālprokurora vai Ministru prezidenta sniegto informāciju, kas pamato KNAB likumā minētos iemeslus biroja priekšnieka atbrīvošanai no amata. Viens no nosacījumiem paredz, ka biroja amatpersonu no amata atbrīvo sakarā ar neatbilstību ieņemamam amatam.
Komisijas sastāvā ir ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors, Drošības policijas priekšnieks, Ministru kabineta pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Komisiju vada ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots virsprokurors.
Likums nosaka, ka biroja priekšnieku ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma.