Darba likuma grozījumi paredz, ka darbinieks par šo reliģisko svētku dienu vienojas ar darba devēju, un ziņas par to ietver darba līgumā. Par darbu šajā norunātajā dienā paredzēta piemaksa ne mazāk kā 100 procentu apmērā no darbiniekam noteiktās algas likmes, tāpat kā tas ir paredzēts par darbu visās valsts noteiktajās svētku dienās.
Cienot katra cilvēka reliģisko pārliecību, Reformu partija ir izstrādājusi grozījumus likumos „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” un Darba likumā, kas dod iespēju ikvienam reizi gadā pēc darbinieka izvēles, vienojoties ar darba devēju, svinēt nozīmīgu vienu reliģisko svētku dienu, pavadot svētkus kopā ar ģimeni un apmeklējot pasākumus savā draudzē.
Reformu partija līdzīga satura likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, kas paredzēja darbiniekam tiesības izvēlēties vēl vienu papildu svētku dienu, jau reiz šā gada martā virzīja izskatīšanai Koalīcijas partiju Sadarbības padomes sēdē, taču jautājums pēc būtības tā arī netika izskatīts. Tomēr tagad, Adventes laikā, Reformu partija paļaujas uz koalīcijas partneru izpratni par sabiedrības saliedētības nozīmīgumu un cer uz atbalstu šo grozījumu pieņemšanai Saeimā.
Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” paredz papildināt šo likumu ar jaunu normu, kurā noteiktas reliģisko svētkus dienas. Likumprojektā piedāvātās reliģisko svētku dienas izvēlētas, balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju (ar Civillikuma 51.pantu Latvijā kā tradicionālas konfesijas atzītas: ev.-luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu un Mozus ticīgo (judaistu) konfesijas) vadītāju izteiktajiem viedokļiem. 6.janvārī tā būtu Zvaigznes diena, 7.janvārī- pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki (kas tiek atzīmēti pēc vecā stila jeb J.Cēzara kalendāra), 15.augustā Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, ebreju svētki - Jom Kipurs jeb Grēku izpirkšanas diena un 31.oktobris- Reformācijas diena. Viedokļa noskaidrošanā tika uzrunātas arī Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas un Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības vadība, kas konceptuāli izteica atbalstu šai iniciatīvai.
Minēto likumu grozījumu ieviešana vēlreiz apliecinātu, ka valsts ciena savus pilsoņus un viņu brīvības, vērtības un pārliecību. Tas savukārt veicinātu lielāku iedzīvotāju savstarpējo cieņu, uzticēšanos un sapratni mūsdienu sabiedrībā un valsts dzīvē, virzoties visiem kopā uz attīstītu, garīgi un laicīgi līdzsvarotu, spēcīgu Latvijas valsti, uzskata Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Valdis Zatlers.