LTV vēsta, ka Ģirģens neatklāj, kas viņu šim amatam ir uzrunājis, taču de facto zināms, ka Ģirģens oktobra beigas, kādā kafejnīcā Rīgā ticies ar Vladimiru Koļesničenko. Koļesničenko kluba Skonto prezidenta amatā savulaik nomainīja Gunti Indriksonu, kurš ir arī bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents. de facto atzīmē, ka Kolesničenko futbola aprindās tiek uzskatīts par Indriksona cilvēku. Taču uz jautājumu, vai tieši Indriksons Ģirģenu uzrunājis LFF amatam, gan Ģirģens, gan Indriksons atbild noraidoši – abi intervijā LTV apgalvo, ka nekad nav tikušies.
de facto arī atklāj vairākus aizdomīgus darījumus, kas LFF saimniecībā notikuši tieši Indriksona laikā. 2005.gadā federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis parakstīja vēstuli Vācijas mākslīgo futbola segumu ražotājam. Var noprast, ka federācija iepirka no ražotāja segumu. Taču vēstulē ir teikts, ka ražotājam ir jāpaskaita nauda federācijai un iekļauts savdabīgs lūgums – skaitīt naudu nevis uz federācijas kontu, bet uz firmu Jaunzēlandē, kuras īpašnieki slēpjas Maltas ofšoru tīklā. Indriksons intervijā LTV apgalvo, ka par federācijas finansēm daudz nav interesējies, bet Jānis Mežeckis, sazvanīts, atbild: "Man nekad nav bijusi darīšana ar "ofšoriem"".
Vēlāk cits aizdomīgs darījums atkal skar Mežecki un bijušo federācijas valdes locekli Vladimiru Žuku. Viņi abi bijuši vadībā gan federācijā, gan federācijas dibinātā firmā "Futbola aģentūra". Federācija aģentūrai aizdeva simtiem tūkstošu. Un no tiem vismaz 85 tūkstošus eiro aģentūra tālāk aizdeva federācijas valdes loceklim Žukam. Žuks skaidro, ka naudu atdevis, bet konkrēto darījumu neatceras: "Nu jūs man tagad zvanāt un gribat, lai es atceros to, kas bija 8 gadus atpakaļ."
de facto zināms, ka pērn Valsts ieņēmuma dienests (VID) draudēja federācijai ar sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu, jo cita starpā konstatēts – Žuka firma saņēmusi pasūtījumus no paša vadītās futbola federācijas. Tagad VID gaida paskaidrojumus no federācijas vadības.
OIK maksātājs
zvirbulēns
sorry