Būvniecības nozares pārstāvji apgalvo, ka pēc pērnā gada 21. novembrī notikušās Zolitūdes traģēdijas analizēja gan pašu nepilnības, gan vispārējos būvniecības uzraudzības trūkumus. Vai arī Maxima Latvija pārstāvji atzīst - kaut ko vajadzēja darīt citādi, lai šāda traģēdija, kas prasīja 54 cilvēku dzīvību, nenotiktu?
Mēs pat visļaunākajā murgā nevarējām iedomāties, ka var sabrukt ēka, kas celta vien pirms dažiem gadiem. Mums nācies atzīt, ka pašiem detalizētāk vajadzēja pārbaudīt, kādās ēkās ar saviem veikaliem ieejam, kāds drošības līmenis ir katrā no tām ēkām, pie kuras ir mūsu uzņēmuma logo, kurās tiek ierīkoti mūsu veikali, strādā mūsu darbinieki un uzturas mūsu klienti. Tagad mēs vairs neatveram un neatvērsim savu veikalu nevienā ēkā, pirms mums rokās nebūs neatkarīgu, sertificētu ekspertu dots slēdziens par pilnīgu drošību.
Pērnā gada 21. novembrī sagruvušajā Zolitūdes ēkā iepriekš neatkarīga, Maxima pasūtīta ekspertīze nebija veikta?
Pirms traģēdijas nebija veikta. Tagad esam pasūtījuši sagruvušā lielveikala ekspertīzi un ceram saņemt atbildi līdz gada beigām, lai pilnīgi precīzi zinātu, kāda iemesla dēļ ēka sagruva.
Pēc Zolitūdes traģēdijas bija tā - ja kādā veikalā noskan signalizācija, cilvēki steidzas uz durvīm. Tagad atkal parādās informācija - noskan signalizācija, bet neviens nereaģē. Esat noteikuši atbildību, ka jūsu veikalu apsargiem, kasieriem un zāles darbiniekiem tomēr jāreaģē?
Jā, tas ir viens no būtiskajiem momentiem, kam esam pievērsuši uzmanību. Mēs pārskatījām instrukciju, kāda tā bija pirms Zolitūdes traģēdijas, lai arī šī instrukcija atbilst normatīvo dokumentu prasībām. Tagad, sākot darboties signalizācijai, visiem darbiniekiem jāatstāj darba vietas, jāaicina pircējus atstāt veikalu, un tikai tad tiek veikta pārbaude, pamatoti vai nepamatoti sākusi skanēt signalizācija. Tas ir stingrs nosacījums, pie kura arī pieturamies. Visi mūsu darbinieki ir izgājuši apmācību, un viņi zina, kā rīkoties gadījumā, ja sāk darboties signalizācija.
Jūs sākāt darbu Maxima Latvija vadītājas amatā ļoti drīz pēc Zolitūdes traģēdijas. Ko nepilnā gadā izdevies uzņēmumā mainīt, un kas vēl jāizdara?
Nenoliedzami pagājušā gada notikumi mums bija ļoti liels pārbaudījums, un, izdarot secinājums par kļūdām, kas tika pieļautas pērn, mēs izstrādājām Pārmaiņu plānu, pie kura strādājām visu gadu. Šis plāns sastāv no trim galvenajiem virzieniem. Viens virziens ir darbinieku un klientu drošība. Otrs virziens ir darba apstākļu uzlabošana uzņēmumā strādājošajiem, trešais virziens - atbalsts Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.
Vissmagākās bija pirmās dienas pēc traģēdijas, tad bija jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuri bija cietuši šajā nelaimē. To cilvēku vidū, kam bija nepieciešama palīdzība, bija arī mūsu darbinieku radinieki. Mēs zaudējām piecus darbiniekus. Gāja bojā veikala apmeklētāji. Palika bērni, bet tas, ka bērns zaudē mammu vai tēti, ir viens no vistraģiskākajiem brīžiem, kāds vispār var būt. Sākotnēji galvenos spēkus virzījām tieši uz to, lai palīdzētu šiem bērniem. Bērni, kuri zaudēja vienu vai abus vecākus, līdz pilngadībai saņems materiālo atbalstu - ikmēneša pabalstu valsts vidējās mēnešalgas apmērā, kas ir aptuveni 711 eiro. 23 bērni zaudēja vienu no vecākiem, un viens bērns zaudēja abus vecākus. Bērns, kurš traģēdijā zaudēja abus vecākus, pabalstu saņem dubultā apmērā.
Vēl būtiska mūsu Pārmaiņu plāna daļa ir klientu un darbinieku drošības nodrošināšana. Pēc Zolitūdes traģēdijas nolēmām pārbaudīt visas mūsu telpas, pārbaudot arī konstrukciju drošību, lai paši pārliecinātos un varētu paziņot sabiedrībai, ka visi mūsu veikali un loģistikas centri, kā arī biroja telpas ir pilnībā drošas gan darbiniekiem, gan klientiem. Gada laikā esam pārbaudījuši visas ēkas, un es varu ar pilnu atbildības izjūtu sacīt, tās ir drošas. Pārbaude prasīja ļoti pamatīgu darbu, un tam mēs iztērējām vairāk nekā vienu miljonu eiro.
Kas attiecas uz darba apstākļu uzlabošanu mūsu darbiniekiem, kopš februāra esam pārskatījuši veikalos un vairākās citās struktūrās strādājošo darbinieku atalgojuma sistēmu, izvērtējot vairākus kritērijus, arī noslodzi un darba tirgus situāciju attiecībā uz konkrēto speciālistu piesaisti. Darba samaksas kārtība tika pārskatīta, un darba samaksa tirdzniecības segmentā palielinājās par 7%.
Cik lielu algu vidēji tagad saņem Maxima Latvija kasiere?
Nevaru atbildēt, cik tieši mēnesī šobrīd saņem pārdevējs, kasieris vai tirdzniecības zāles darbinieks. Atalgojumu ietekmē reģions, kurā darbavieta atrodas, jo dzīves dārdzība dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīga. Tāpēc piemērojam dažādus atalgojuma koeficientus. Sākotnējā kasiera darba atalgojuma stundas likme ir 2,65 eiro. Tālākais atkarīgs no tā, cik stundu cilvēks strādājis, vai strādājis svētkos, vai nakts maiņā, cik virsstundu ir strādājis.
Visu Magdas Riekstiņas interviju ar SIA Maxima Latvija vadītāju Jeļenu Kondrašovu lasiet ceturtdienas, 20.novembra, laikrakstā Diena!