Vēsture Dienā: Bez Krievijas armijas

Tas jau riktīgs Skrundas lokators – vēl šobaltdien mēdz teikt par dažu labu ēku, kura uzcelta jūtami lielāka, nekā tās īpašniekam patiesībā būtu nepieciešams. Nu jau 23 gadi apkārt, kopš šā jēdziena iemiesojums vairs nav apskatāms dabā, kad braucējam uz Liepāju, nonākušam pie Skrundas, skatam pavērās augstu virs mežu galiem izslējusies drūmam debesskrāpim līdzīga ēka. Tā bija viena no divām Krievijas militārajā objektā esošajām stratēģisko raķešu radiolokācijas stacijām, 117 metru augstā jaunā stacija Darjal, celta astoņdesmito gadu vidū, līdz galam nepabeigta un svinīgi uzspridzināta kontrolētā sprādzienā 1995. gada 4. maijā. Taču visas stacijas darbība ar šo simbolisko aktu vēl netika pabeigta. Otra, vecākā un ne tik monstrozā radiolokācijas stacija Dņepr, tātad pēdējais Krievijas armijas objekts Latvijas teritorijā, savu darbību beidza tieši pirms 20 gadiem.

"Skrundas lokatoru izslēgs no rīta," 1998. gada 31. augusta Dienā vēstīja Juris Tihonovs. "Pirmdien, 31. augustā (tātad šīs pašas avīzes iznākšanas rītā), Latvijas pilnvarotā pārstāvja Edgara Skujas klātbūtnē tiks apstādināta Skrundas Radiolokācijas stacijas (RLS) darbība. Tas ir pēdējais Krievijas militārais objekts, kas darbojas Latvijā. Atbilstoši Latvijas un Krievijas 1994. gadā noslēgtajam līgumam  uzreiz pēc stacijas darbības apturēšanas sāksies tās demontāža. Šķiet, ka nebūs piepildījušās bažas, ka Krievija par katru cenu centīsies paildzināt RLS darbību. Arī Dienas aptaujātie eksperti atzīmē, ka Skrundas RLS gadījumā Krievija ievēro savas starptautiskās saistības, kas veicinās tai uzticību. Pēc lokatora izslēgšanas šo faktu pārbaudīs arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas eksperti. Skrundas RLS jeb brīdinājuma par raķešu uzbrukumu stacija Dņepra, līdzīgi tādām pašām stacijām Ukrainā, Azerbaidžānā un Kazahstānā un jaudīgākām stacijām Darjal Krievijā, bija nozīmīga sastāvdaļa Krievijas radiolokācijas sistēmai, kas paredzēta ASV stratēģisko raķešu kontrolei. Stacijas lokatori varēja uztvert šādu raķešu un citu lidojošu objektu kustības, pēc tam aprēķināt, kurp raķetes lido un kad piezemēsies. Pēc Skrundas RLS izslēgšanas aptuveni 2,5 tūkstošu kilometru rādiusā ap to, sākot no Lielbritānijas līdz Grenlandei, Atlantijas okeāna ziemeļu sektors netiks aptverts. Savas bažas par to intervijās Krievijas ziņu aģentūrām jau paspējis izteikt Krievijas stratēģiskā raķešu karaspēka virspavēlnieka pirmais vietnieks Vladimirs Muravjovs, kurš paziņojis, ka Skrundas RLS slēgšana radīs Krievijai problēmas ziemeļrietumu virziena aizsardzībā pret iespējamo raķešu uzbrukumu. Plānots, ka Skrundas radaru aizstās jaunceļamā radiolokācijas stacija Baranovičos Baltkrievijā, taču nepietiekamā finansējuma dēļ tās pabeigšana aizkavējas."

Protams, Latvija ne jau viena pati panāca svešās armijas aizdošanos mājās, tāpēc Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs Dienai stāstīja, ka tiek gatavotas pateicības vēstules visiem, kas pielikuši roku rezultāta sasniegšanā: "Kad es pirmo reizi ieraudzīju Latvijas karti ar PSRS militārajām bāzēm Latvijā, tā izskatījās kā rozīņmaize, kas sastāv tikai no rozīnēm, bet šajā gadījumā rozīnes nebija nekas salds. Likās, ka to nekad nevar dabūt gatavu, ka nevar iztīrīt Latviju. Nu tas pēdējais mošķis būs aizvākts. Tas pierāda arī mūsu soļa pareizību, uzspridzinot jauno objektu, jo kārdinājums paturēt veco vai uzbūvēt jauno būtu īpaši liels."

Pēc Saeimas sekretāra Induļa Bērziņa domām, šis esot labākais piemērs, lai visi Latvijā, kas domā, ka starptautiskās saistības var pildīt vai nepildīt, saprot, ka pasaule nav bērnudārzs. "Pasaulē pat tādas valstis kā Krievija turot savus solījumus, ja to paredz nopietni, oficiāli līgumi."

Diena publicēja arī Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vēstījumu, kurā viņš pateicās visiem, kas bijuši saistīti ar Krievijas armijas izvešanas procesu, un nosodīja tos cilvēkus Latvijā, kuri "nostājās populistiskā pozā un teica, ka ar Krieviju vispār nedrīkst slēgt nekādus līgumus. Populisma poza noteikti ir ērta, bet vai tā ir valstiski atbildīga politika, vai tādā ceļā var veicināt izmaiņas? Noteikti ne.

Toreiz saprāts un atbildības sajūta par valsts nākotni ņēma virsroku, un svešā armija ir aizgājusi. Latvijas valsts ir kļuvusi drošāka. Latvijas neatkarība ir kļuvusi pilnīgāka. Latvijas zeme ir kļuvusi tīrāka."

Ko lai te piebilst? Tikai to, ka, ja Latvijas ceļš tolaik būtu panācis vai, kā teicis Rainis, vismaz gribējis panākt arī Krievijas atvaļināto militārpersonu un viņu ģimeņu atgriešanos mājās, mums nebūtu katrās Saeimas vēlēšanās jābalso par "savējiem nelabajiem" tikai tādēļ, lai pie varas nenāktu prokremliskie spēki. Jo tagad, Putina valdīšanas "krimnašisma" fāzē, Krievija vairs neievēro arī starptautiskās saistības.