Kāda bija jūsu pirmā reakcija, uzzinot par nu jau kārtējā advokāta slepkavību?
Es tomēr sev galvā biju uzzīmējis ainu, ka pasaule mainās un ka arī sliktie zēni spēlē ar citiem noteikumiem, izmanto citas metodes, bet iznāk, ka es kaut kā ļoti optimistiski raudzījos. Mani ļoti uztrauc tā, nosauksim to par ''atgriešanos deviņdesmitajos''.
Jūs mani pārsteidzat, jo atceros, intervijā Dienai pēc advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības nesteidzāties piekrist klišejai par ''deviņdesmito atgriešanos''. Jau biju nolēmusi iztikt bez šīm klišejām. Kas mainījies?
Bunkus slepkavība bija atbilstoša laikam. Es saprotu, ja kādam vajag izrēķināties ar pretējo pusi (nu labi, es varbūt nevietā tādu vārdu izvēlēšos), tad nošaut – tas ir humāni. Tā ir ātra nāve – bez mocībām un arī bez pēdām. Šinī gadījumā, par ko es domāju, sakot ''deviņdesmitie'', ir cilvēka mocīšana, spīdzināšana, ārkārtīgi nežēlīga vardarbība. Bezjēdzīga. Pie tam no kriminālistikas viedokļa arī pēdas tiek atstātas milzum daudz un tas ir pilnīgi nevajadzīgi. Es par to uztraucos, ka Bunkus slepkavība neleca ārā no rāmjiem, bet šī lec. Nu, milzīgi daudz pēdu atstātas – to dēli paņemot rokā, vienalga, ar cimdiem, bez cimdiem, paliek liecības, pēdas, dažādas norādes, daudzās vietās, tur ir liela teritorija, vairāki saskarsmes punkti, un ir kur atrast iespējamos pierādījumus. Turpretī, ja šauj, it sevišķi, ja no attāluma, tad tas viss tiek izdzēsts. Pie tam uz ielas policijai strādāt ir ļoti grūti, es arī pagājušajā reizē izteicu kritiku, ka nebija norobežota vieta, uzcelta nojume. Pie šāda nozieguma policijai uz vietas jāstrādā divas trīs dienas neierobežotam cilvēku daudzumam. Šeit noziegums noticis iekštelpās, ir visas iespējas savākt maksimālo daudzumu pierādījumu, kas arī no izpildītāju viedokļa ir neizdevīgi. Vai tā ir demonstrācija? Vai tā ir pilnīga esošās kārtības, situācijas ignorēšana?
Jums, ņemot vērā pieredzi, nāk prātā asociācijas ar kāda cita nozieguma niansēm?
Skaļo slepkavību jau nav daudz, un visas atšķiras. Ir slepkavības bijušas, kas izceļas ar īpašu nežēlību. Uzspridzināt cilvēku arī ir ārkārtīgi nežēlīgi, īpaši, ja viņš netiek uzreiz nogalināts. Tā ka es nemāku atbildēt.
Tad jūs advokāta Rebenoka slepkavību ierindojat starp nežēlīgākajām savā pieredzē?
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 30. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!