Uztraukums gan ir par to, ka, mainot ierasto kārtību, varētu kristies eksāmenu rezultāti. Jāpiebilst – tieši bažas par sliktiem vērtējumiem varētu būt iemesls, kāpēc šogad noplūda triju eksāmenu uzdevumi.
Patlaban 12. klasēm eksāmenu materiāli, izņemot svešvalodas, tiek gatavoti latviešu valodā, bet jaunieši var izvēlēties – atbildēt latviski vai krieviski. IZM pamanīts, ka otro variantu izvēlas vairs tikai retais, tāpēc nolemts nākamgad izvēles iespēju vairs nepiedāvāt.
Līdzīgas pārmaiņas gaidāmas arī pamatskolu beidzējiem, bet pēc Konsultatīvās padomes mazākumtautību izglītības jautājumos rosinājuma noteikts pārejas periods. Valsts Izglītības satura centrā (VISC) Dienai stāsta, ka pašlaik valsts pārbaudījumi, izņemot mazākumtautību eksāmenu latviešu valodā, tiek gatavoti arī krievu valodā. Nākamgad 9. klašu skolēni pārmaiņas vēl nemanīs, bet tiem, kuri septembrī sāks mācīties 8. klasē, pārbaudījumu uzdevumi jau būs tikai latviski, atbildēt gan joprojām varēs arī krieviski. Savukārt tie, kas mācības sāks 7. klasē un attiecīgi 2019./2020. mācību gadā kārtos pamatskolas eksāmenus, to jau darīs tikai valsts valodā. Plāni vēl jāapstiprina valdībā.
Rīgas Ķengaraga vidusskolas direktore Iveta Skrastiņa IZM plānus uzskata par nerealizējamiem bez ilgāka pārejas perioda. Skolēnam jau pirmajā klasē būtu jāzina, ka 9. klasē eksāmens būs latviešu valodā. Tam tad varētu pielāgoties arī skolas, mainot savas programmas. Diemžēl iecerētais varētu ietekmēt skolēnu mācību sasniegumus, jo sākumpozīcijas bērniem, kuri mācās latviešu plūsmā, ir labākas. Rezultāti nevarēs būt līdzvērtīgi, uzskata I. Skrastiņa. Šajā skolā, piemēram, matemātika 8. klasē ir mazākumtautību valodā un tikai 9. klasē bērni mācās latviski. Terminoloģiju viņi apgūst, bet problēmas ir ar uzdevumiem, kuros jāizprot teksts. Tāpēc šo eksāmenu bērni kārto krievu valodā. Līdzīgi tiek darīts arī vēsturē. Te eksperimentēt ar skolēniem nedrīkst, Dienai uzsver direktore.
Tajā pašā laikā Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs ir pārliecināts, ka tam bija jānotiek jau sen. Pagājušajā mācību gadā vairs tikai 15% skolēnu valstī izvēlējās eksāmenos atbildēt krievu valodā. Arī triju gadu pārejas periods 9. klasēm ir pietiekams, jo jau sen skolotājiem vajadzēja strādāt tā, lai bērni eksāmenus varētu kārtot latviešu valodā. Runājot par vidusskolu, Alijevs Dienai vēl uzsver – bērns mācās latviski, grāmatas latviski, bet eksāmenu pilda krieviski – neloģiski!
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) Dienai norāda, ka tas nav kāda jauna procesa solis, bet iepriekšējās reformas nobeigums. Šis bija pārejas periods. "Nepieciešams, lai brīva komunikācija valsts valodā nebūtu tikai sabiedrības elites atribūts," uzsver ministrs. Eksāmens latviski ir droša garantija, ka skolēns valodu zina un tas nesagādās problēmas, mācoties tālāk.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 9. jūnija, avīzē Diena!
...