Ministrs skaidroja, ka līdz šim Latvijai nav bijusi pieredze dalībai ANO miera uzturēšanas spēkos, tāpēc šī pieredze ir jāattīsta. Pirmkārt, lai stiprinātu starptautiskās organizācijas un Latvijas klātbūtni šajās organizācijās. "Kā zināms, tad Latvija ir kandidātvalsts uz ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekļa statusu. Šāda aktivitātes palīdz un tādā veidā mēs palīdzētu arī ārlietu dienesta prioritātēm," norādīja ministrs.
Otrkārt, dalība šāda veida spēkos dotu arī Latvijas armijai papildu pieredzi, viņš teica.
Konkrētas valstis un reģionus ministrs neminēja, turklāt nav vēl zināms, vai Latvija šādā misijā piedalītos viena pati vai kopā ar kādu partnervalsti. Ministrs gan kā vienu no spilgtākajām ANO miera uzturēšanas misiju dalībvalstīm minēja Latvijai netālu esošo Somiju.
Pabriks uzsvēra, ka patlaban ir arvien lielākas lielas problēmas savākt dalībvalstu skaitu ANO miera uzturēšanas misijām, tāpēc ir politiski pareizais laiks šādām misijām pieteikties.
Ministrs gan norādīja, ka Latvijas dalība kādā konkrētā ANO miera uzturēšanās misijā nenotiks tuvākā pusgada vai gada laikā, jo nepieciešama atbilstoša sagatavošanās.
"Patlaban nekas konkrēts nav, taču ir dots uzdevums pie tā strādāt. Tuvākajā laikā nosūtīsim augsta ranga virsnieku uz Ņujorku, kas nodarbosies šajā virzienā ar ANO," piebilda Pabriks.
Ministrs arī uzsvēra, ka tuvākajā laikā tiks saglabāta Latvijas dalība esošajās starptautiskajās misijās un operācijās. Viņš uzsvēra, ka bez dalības starptautiskajās operācijās un misijām nevaram iedomāties ne pastiprinātu Latvijas drošību, ne personīgo karavīru profesionālo izaugsmi.
Jau ziņots, ka pēc aptuveni 11 gadu pārtraukuma Latvija plāno atgriezties starptautiskajā operācijā Kosovā (KFOR), līdz ar to šī varētu būt patlaban skaitliski lielākā Nacionālo bruņoto spēku starptautiskā operācija, liecina Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais Saeimas lēmuma projekts.
Vēsturiski Latvija jau ir piedalījusies KFOR no 2000.gada februāra līdz 2009.gada augustam ar dažāda lieluma vienībām un specialitātēm, bet šobrīd, saņemot NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieka aicinājumu un izvērtējot iespējas un riskus, tika secināts, ka Latvija varētu piedalīties ASV vadītajā daudznacionālajā bataljonā vienas vieglās kājnieku rotas sastāvā.
Kontingenta skaitliskais sastāvs nepārsniegtu 160 karavīru, un galvenie uzdevumi būtu patrulēšana, savu spēku aizsardzība, kaujas spēju uzturēšana jeb pašapmācība un ātrās reaģēšanas spēku uzdevumu pildīšana.
Latvija patlaban piedalās piecās starptautiskajās operācijās un misijās ar dažādu kontingentu apjomu. Lielākais kontingents ir Afganistānā, kur NATO apmācības operācijā dien aptuveni 43 karavīri.