Kā diskusijā uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, no Ķīnas ir jāpiesaista preces ar augstu pievienoto vērtību, un viņš negribētu redzēt, ka Latvijā no Ķīnas vestām precēm loģistikas parkos tiktu tikai "pieskrūvēta šilte". Šādā variantā pievienotā vērtība esot maza. Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols skaidroja, ka līdz šim Latvijas komersanti uzņēmušies tehniskā izpildītāja lomu, kuri sacenšoties par to, kurš piedāvās lētāk, nevis kvalitatīvāk.
Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups gan tam nepiekrita, uzsverot, ka var jau diskutēt, cik liela pievienotās vērtības radīšana ir telefona ielikšanai kastītē, taču viņš uzskatot, ka arī tā ir iespēja radīt jaunas darba vietas un atvilināt aizbraukušos, jo katra iespēja esot jāizmanto.
Runājot par Ķīnas preču tranzīta iespējām, Ķīnas Biznesa padomes valdes priekšsēdētājs Artis Kampars uzsvēra, ka patlaban vēl nav izmantots viss Latvijas potenciāls, jo ķīnieši nezinot par Latvijas tranzīta iespējām, piemēram, kaut vai to, ka Maskava atrodas 24 stundu attālumā. Viņš norādīja, ka Latvijai perspektīvs būs tranzīts no Ziemeļrietumķīnas, kas vēl tikai top par rūpniecības centru un kas varētu attīstīties nākamo divu līdz piecu gadu laikā. No šī Ķīnas reģiona robežām līdz Latvijas robežām esot 5000 kilometru, un transportēšana prasa piecas dienas.
Maldups savukārt skaidroja, ka Skandināvijas tirgus apgādes ar Ķīnas precēm ir Latvijas laukums, un informēja, ka Satiksmes ministrija ķīniešiem piedāvā divus variantus - tradicionālos jūras kravu pārvadājumus un arī sauszemes transporta pārvadājumus.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle savukārt norādīja, ka starp Latviju un Ķīnu ir daudz valstu, kas iesaistītas tranzītā, arī Krievija. Savukārt transporta komisārs Sīms Kallass nesen esot secinājis, ka pasliktinājusies Krievijas transporta politika attiecībā pret ES gan aviācijā, gan dzelzceļa transportā. Piemēram, Krievija bija solījusi novērst diskriminējošos dzelzceļa tarifus uz ES valstu ostām, tomēr tas nenotiekot. Tāpat tranzītam traucējot Vidusāzijas valstu strīdi par dzelzceļa sliežu platumu - kuru izmantot.
Kā ziņots, pirms nedēļas Rīgā notika starptautiskais Ķīnas uzņēmējdarbības forums "Global China Business Meeting". Apzinoties minētā notikuma svarīgumu, arī tika rīkots šodienas pasākums, lai izvērtētu rezultātus un novērtētu tā ietekmi uz Latvijas un Ķīnas ekonomiskajām attiecībām, sevišķi loģistikas un starptautisko tranzītpārvadājumu jomā.
Diskusiju vadīja Latvijas Loģistikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš un diskusijā ar uzrunām piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols, Satiksmes ministrijas Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups, Latvijas-Ķīnas Biznesa padomes valdes priekšsēdētājs Artis Kampars un citi.
Pasākumu rīkoja Latvijas Loģistikas asociācija un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes doktorantūras skola "Valsts tautsaimniecības starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana", kā arī pasākumu atbalsta Rīgas dome, Satiksmes ministrija, Latvijas loģistikas klasteris, pētniecības centrs ekonomiskās attīstības jautājumos "Baltic Vision Group" un Baltijas Austrumāzijas pētniecības centrs.