Pirmā reakcija par Krievijas iebrukumu Ukrainā politiķim esot bijis pārsteigums.
"Mēs rēķinājāmies ar dažādiem scenārijiem. Turklāt ASV jau pagājušā gada rudenī - oktobrī un novembrī - teica, ka situācija neizskatās laba. ASV izlūkdienestu informācija bija publiski pieejama. Mana pirmā reakcija bez šaubām bija pārsteigums par brutalitāti, kādā šis iebrukums tika īstenots un noris arī patlaban," sacīja deputāts.
Komentējot, vai Krievija izmanto Ukrainu, lai panāktu no NATO un ASV tā sauktās "drošības garantijas", kuras nedz NATO, nedz ASV nepiekritīs īstenot, EP deputāts sacīja, ka nedomā, ka tas ir saistīts ar kaut kādu dividenžu izspiešanu no NATO vai no Eiropas.
"Manuprāt, te ir nostrādājis vēsturiskais moments, Covid-19 pandēmija un breksits. Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam galvā ir "Great Russia" jeb Lielkrievijas izveidošana, kas apvienotu slāvu tautības cilvēkus," uzskata Ameriks.
Pēc viņa paustā, baltkrievi jau ir daļa no Lielkrievijas, pietrūkst tikai Ukrainas, kura nez kāpēc negrib būt daļa no Putina plāna. "Protams, tas saniknoja Kremli," piebilda politiķis.
Viņš arī uzskata, ka liela nozīme būs Ķīnai. "Ja mēs pieņemam, ka īstenojas sliktākais scenārijs un tiešām izveidojas absolūti no pārējās pasaules izolēta Lielkrievija, kas būs tās partneri? Mēs varam uzdot līdzīgu jautājumu par Ziemeļkoreju, kas ir tās partneri," sacīja Ameriks.
Viņš atgādina, ka divas lielākās ekonomikas ir ASV un Ķīna, Eiropa ir trešajā vietā. Ķīna patlaban vēro notiekošo un tās atbalsts vai tieši pretēji - atbalsta atteikums, lielā mērā ietekmēs mūsu kā eiropiešu dzīvi nākotnē.