"Zāļu firmas, protams, ir ieinteresētas savas produkcijas izplatīšanā. Tādēļ pie ārstiem ierodas zāļu firmu pārstāvji (parasti ar medicīnisko izglītību) un mēģina pārliecināt, kāpēc manas firmas medikaments A ar saturu XXX ir labāks par citas firmas preparātu B ar to pašu saturu XXX," situāciju skaidroja P.Apinis.
P.Apinis arī norādīja, ka patlaban Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs interesējas par slovēņu zāļu firmas KRKA mēģinājumiem Latvijas tirgū izplatīt savus medikamentus. Zināms, ka šī firma tiešām ražo ģenēriskos medikamentus, kas savā cenu grupā ir vieni no lētākajiem, ja ne paši lētākie," uzsvēra P.Apinis.
Biedrības prezidents norādīja, ka zāļu kompensācijas sistēmu nosaka nauda, kas tai ir paredzēta. Vismaz tuvākajos divos gados papildu līdzekļus kompensācijas sistēmai valsts izdalīt nevarēs. Bet tiklīdz tāda iespēja būtu, būtu nepieciešams paplašināt apmaksājamo zāļu loku. "Piemēram - pacientam ar bronhītu ārsts izraksta antibiotikas, bet pacientam nav līdzekļu, lai šos medikamentus nopirktu. Pēc trim dienām pacients nonāk slimnīcā ar pneimoniju, kur ārstēšanās ir daudzkārt dārgāka no valsts budžeta līdzekļiem. Uz valsts līdzekļu ekonomiju ir jāraugās plašāk, un īpaši tas attiecas uz veselības aprūpi," skaidroja P.Apinis.
Interviju ar P.Apini lasiet otrdienas Dienā!
casus
MZGD
MZGD