Darbu laikā iegūtie secinājumi un izstrādātās rekomendācijas tiks izmantotas, lai sadarbībā ar Nacionālo kultūras pieminekļu pārvaldi izvērtētu, kurus no atklātajiem objektiem saglabāt un kurus ne, norādīja Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) izpētes vadītāja Ilze Lukstiņa.
Slepenais objekts
"Trases izpētes laikā tika atrasti visai zīmīgi kultūrvēsturiski objekti, par kuru saglabāšanu ir vērts padomāt," iepazīstinot ar izpētes rezultātiem, otrdien žurnālistiem uzsvēra Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs Andris Biedriņš. Kā vienu no interesantākajiem atrastajiem objektiem viņš atzīmēja Slepeno objektu nr. 100, kas būvēts laika posmā no 1956. līdz 1958. gadam kā Dzelzceļa pārvaldes bumbu patvertne. Iespējams, tā būvēta vienlaikus ar Rīgas dzelzceļa staciju. Patvertne aprīkota ar sakaru telpām un skaitļojamo mašīnu, kas paredzēta, lai aprēķinātu atombumbas sprādziena radīto piesārņojumu. "Pēc ekspertu atzinuma skaitļojamā mašīna ražota Latvijā pēc īpaša pasūtījuma, bet pagaidām nav skaidrs, kā šī iekārta darbojās," pastāstīja Biedriņš. Bijušajā bumbu patvertnē iespējams iekļūt no dzelzceļa administrācijas ēkas, ejot cauri gariem gaiteņiem, kas stiepjas zem autostāvvietas.
Fonda vadītājs uzskata, ka būtu jāapsver iespēja saglabāt šo slepeno objektu kā nozīmīgu kultūrvēsturisku pieminekli. Tāpat būtu ieteicams saglabāt Acones dzelzceļa stacijas pasažieru ēku, tiltu pār Mazo Juglu, Torņakalna stacijas apbūvi un citus izpētes laikā apsekotos objektus.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 6. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Irlielāmērāticams
nor
Nav tausnība bomžu valstī.