"Meklēsim katru iespēju samazināt izmaksas," teica Švinka, vienlaikus atzīmējot, ka "Rail Baltica" projekts ir vēsturiski sarežģītākais dzelzceļa infrastruktūras objekts Baltijā, un tas ir jāīsteno kvalitatīvi un efektīvi.
Tāpat Švinka pauda, ka Eiropā nekur nav uzbūvēts ātrvilciens par 5,7 miljoniem eiro par kilometru, kā to paziņojusi Igaunija, proti, ātrvilcienu trases izbūvē vidējās izmaksas ir no 13 miljoniem eiro līdz 22 miljoniem eiro par kilometru. "Protams ideāli izklausītos šādas izmaksas, bet gala rezultātā, kad tiks pabeigta trase, būs ļoti izaicinoši Igaunijas pusē saglabāt šādu ciparu - 5,7 miljoni eiro," sacīja ministrs.
Švinka uzsvēra, ka viņa darbs ir samazināt izmaksas Latvijas trasē un pie tā arī strādās.
"Man galvenais ir praktiskais darbs, progress, lai arī sabiedrībai parādītu, ka mēs būvējam, ka mēs virzāmies uz priekšu," sacīja ministrs.
Jau vēstīts, ka atbilstoši "RB Rail" jaunākajai informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.