Vēstniece otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā sacīja, ka to plānots apstiprināt maijā gaidāmajā Čikāgas samitā.
Viens no Čikāgas samita sarunu tematiem būs NATO spēju stiprināšana un tā saucamā viedā aizsardzība, katrai NATO dalībvalstij nodrošinot noteiktas drošības pasākumu funkcijas. Tās ietver arī NATO valstu patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā, ko paredzēts turpināt pēc 2014.gada, lai gan, iespējams, būs jāpārskata gaisa telpas patruļu organizēšana.
Čikāgas samitā plānots daudz runāt arī par pārejas situāciju misijā Afganistānā, ko turpinās īstenot caur ciešo sadarbību starp NATO un afgāņu vietējiem spēkiem. Vēstniece pateicās, ka Latvija arī šogad turpina dalību šajā misijā. Viņa arī cer, ka Latvijai līdz ar ekonomikas pieaugumu izdosies pakāpeniski palielināt aizsardzības jomas budžetu līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, ko paredz NATO vienošanās.
NATO iznīcinātāji, kas bāzējas Zokņu aviobāzē Lietuvā, patrulē Baltijas valstu gaisa telpā kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšanas NATO 2004.gada martā. Alianses valstis patrulē rotācijas kārtībā.
Kopš 2004.gada šo misiju ir veikuši ASV, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un Vācijas gaisa spēku kontingenti.
No 4.janvāra Vācija, kuras iznīcinātāji jau pagājušā gada sākumā veica NATO gaisa spēku patrulēšanu virs Baltijas valstīm, atkal rotācijas kārtībā no Dānijas pārņēma šos pienākumus uz četru mēnešu termiņu.