Savukārt 12% atbild, ka kvalifikācijas celšana darba vietā nenotiek, jo darbiniekam pašam ir jāsedz kursu maksa.
Tomēr 41% respondentu uz minēto jautājumu atbildēja apstiprinoši. No tiem 20% respondentu darbavietās notiek darba devēja apmaksāti kursi un individuālas apmācības, 12% var piedalīties dažādās uzņēmuma iekšējās apmācībās, bet 9% respondentu vienmēr ir pieejami dažādi materiāli un pašapmācību platformas interneta vidē.
Kā norāda cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs, ikviena uzņēmuma konkurētspēju nosaka arī darbinieku kvalifikācija, līdz ar to arī spēja pielāgoties jaunām inovācijām nozarē, ko uzņēmums pārstāv. Tādēļ aizvien biežāk darba devēji uzņēmuma pastāvēšanas un attīstības mērķus saista ar darbinieku izglītošanu.
"Kvalifikācijas celšana ir apmācības, kuru laikā darbinieks iegūst, uzlabo vai paplašina zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas viņa amatā. Darba devējam, kā nosaka Darba likums, ir pienākums segt kvalifikācijas celšanai nepieciešamo kursu maksu, jo darbinieks iegūtās zināšanas praktiski pielietos darba devēja labā," norāda Kolosovs.
Savukārt pagājušajā gadā publicētais Lielbritānijas parlamenta Biznesa, inovāciju, darba prasmju un izglītības komiteju veiktais pētījums pierāda, ka regulāra darbinieku kvalifikācijas celšana palielina uzņēmuma produktivitāti par vairāk nekā 20%. Ņemot vērā aptaujas rezultātus, tikai 41% Latvijas darba devēju cenšas nodrošināt vismaz 20% produktivitātes paaugstināšanos. Tāpat pētījuma veicēji nonākuši pie secinājuma, ka mācībām ir lielāka pozitīvā ietekme uz darbinieku, ja kursi atbilst moderniem mācīšanās principiem.