Lēmums atļaut ar atvieglotiem nosacījumiem Latvijas uzņēmējiem piesaistīt augsti kvalificētus profesionāļus no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas ir kritiski svarīgi mūsu ekonomikas attīstībai un vietējo uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanai pasaules līmenī, norāda uzņēmēji.
Šobrīd virknē pasaules valstu izstrādātas speciālas programmas inovatīvas uzņēmējdarbības veicēju piesaistei no ārvalstīm, to vidū desmit ES dalībvalstīs (Dānijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Francijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā, Igaunijā un Lietuvā). Par līdzīgu plānu paziņojušas arī Somija, Slovākija, Portugāle. Veicot grozījumus Imigrācijas likumā, radīti nozīmīgi risinājumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un jaunuzņēmumu dibinātājiem, saīsināts un pilnveidots vispārējais darbaspēka piesaistes process, kā arī sniegta iespēja ārzemju studentiem strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.
Demogrāfijas, emigrācijas un izglītības tendences rāda, ka kvalificēta darbaspēka jomā Latvija ir nopietnu izaicinājumu priekšā. EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes paredz, ka iedzīvotāju skaits Latvijā līdz 2022. gadam var samazināties par vairāk nekā 60 tūkstošiem, turklāt iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 25–34 gadu vecuma grupā līdz 2022. gadam samazināsies par 20,9% salīdzinājumā ar 2014. gadu, savukārt 55–64 gadu vecuma grupā pieaugs par 18,1%. Izglītības ziņā turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās (2022. gadā veidosies aptuveni 10 tūkstošu speciālistu pārpalikums), vienlaikus nostiprinoties dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistu trūkumam (2022. gadā būs nepieciešami papildu ap 16 tūkstošiem kvalificētu speciālistu). Tas ļauj secināt, ka gan demogrāfijas lejupslīde, gan darba tirgus pieprasījumu neapmierinošās izglītības tendences var kļūt par nozīmīgu šķērsli valsts izaugsmei. Pozitīvi vērtējams tas, ka EM šīs problēmas ir identificējusi un uzsākusi risinājumu meklēšanu, norāda SIA KPMG Baltics vadošā partnere Armine Movsisjana.
«Skaidrs, ka gudrās valstis cīnās par gudriem cilvēkiem – gan saviem, gan arī piesaistot no ārzemēm. Diemžēl pašreizējie dzimstības rādītāji Latvijā ir slikti, tāpēc valstij ir svarīgi pieņemt stratēģisku lēmumu – noturēt savus speciālistus un vienlaikus trūkstošos ekspertus piesaistīt no ārpuses,» akcentē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis. Pēc viņa teiktā, ASV, Lielbritānijā un Austrālijā ir spēcīgas augstskolas, kas piesaista talantīgus studentus, no kuriem daļa pēc augstskolas absolvēšanas paliek uz dzīvi šajās valstīs un nodrošina vietējiem uzņēmumiem nepieciešamību pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Šis ceļš būtu ejams arī Latvijai – jānodrošina tādi izglītības standarti, lai pie mums brauktu studenti un pēc tam paliktu dzīvot un strādāt šeit – to var dēvēt par gudro imigrāciju.
"Uzņēmējdarbības vide Latvijā vērtējama kā inovācijām draudzīga un atvērta. Taču ieceru un plānu īstenošanai nepieciešami kvalificēti speciālisti, bet to trūkums ierobežo attīstību. Iespēja piesaistīt profesionāļus arī no valstīm ārpus ES un EEZ uzņēmējiem sniedz plašākas izvēles iespējas. Šāds risinājums mazinātu darbaspēka trūkumu, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu izaugsmi. Iespēja izvēlēties speciālistu pēc viņa profesionālajām spējām neatkarīgi no viņa izcelsmes zemes ļauj uzņēmumam nodrošināt augstāko kvalitāti. Tāpat jāmin, ka tā ir lieliska iespēja kāpināt arī uzņēmuma darbinieku prasmes," akcentē SIA Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frūde Grenvolls.
Mūsdienās pasaulē tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, taču atsevišķas nianses Latvijā ienāk vēlāk nekā citur, līdz ar to mums vismaz sākotnēji pietrūkst attiecīgas kompetences speciālistu. Nereti ir tā, ka konkrētajā jomā Latvijā ir pieejami tikai 10–15 attiecīga profesionalitātes līmeņa speciālistu, kas ir krietni par maz, lai apmierinātu pieprasījumu nozarē, akcentē SIA Tele2 Personāla daļas vadītāja Linda Zeltmate. «Šādā situācijā, iespējams, būtu grūti piesaistīt augsta līmeņa speciālistus no Eiropas, jo Latvija darba iespēju ziņā Eiropas speciālistu vidū pagaidām vēl nav tik atraktīva, taču Krievijas, Ukrainas, Rumānijas vai Baltkrievijas speciālistiem mēs varētu būt interesanti ar savu piedāvājumu,» viņa uzskata.
Ekonomikas izaugsmes stimuls – ārvalstu speciālisti
Pasaules pieredze rāda, ka darbaspēka migrācija dod pienesumu kopējā valsts ekonomikas attīstībā. Liberālāka darbaspēka politika rada pieredzes apmaiņu, veicina globālo pasaules procesu izpratni, paplašina redzesloku un palielina konkurētspēju, akcentē Grenvolls. "Viens no svarīgākajiem Norvēģijas ekonomikas izaugsmes stimuliem pēdējos gados bijis darbaspēks no ārzemēm, kam pateicoties darba tirgū tika nodrošinātas jaunas prasmes un perspektīvas. Demogrāfiskā izaugsme stimulē ekonomisko izaugsmi un paaugstina dzīves kvalitāti, radot pozitīvu ciklu, taču, kad runājam par darbaspēka imigrāciju, jautājums ir jūtīgāks. Tomēr ir jāsaprot, ka arī iebraucēji ir gatavi sniegt ieguldījumu sabiedrībā, maksāt nodokļus un stimulēt izaugsmi," viņš norāda, piebilstot – bažas par kultūras identitātes apdraudējumu var novērst, izmantojot ekonomiskās izaugsmes sniegtos līdzekļus, piemēram, finansējot kultūras pasākumus, stiprināt vietējo identitāti un līdz ar to veicinot arī daudzveidību. "Mazai valstij, atkarīgai no sadarbības ar apkārtējo pasauli, nevajadzētu zaudēt provinciālas domāšanas dēļ, bet gan pieņemt un pilnvērtīgi izmantot visas iespējas, ko sniedz atvērta sadarbība," uzskata Grenvolls.
Savukārt pēc Rostovska paustā, Latvija šajā jautājumā nedrīkst domāt īstermiņā, dzīvojot tikai no ES fondu naudas, kas silda ekonomiku. "Tas ir īstermiņa risinājums, bet ir jādomā par to nozaru attīstību, kas rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, piemēram, IKT nozarē, tieši tāpēc ir pareizi ļaut ar atvieglotiem nosacījumiem Latvijā iebraukt un strādāt augstas klases speciālistiem, lai veicinātu nozares tālāku attīstību un konkurētspējas pieaugumu pasaules līmenī," norāda LTRK vadītājs.
Tajā pašā laikā Movsisjana akcentē – tomēr jāņem vērā, ka vienpusēju un nekompleksu risinājumu šajā situācijā nav. Ir jādomā gan par vietējo speciālistu izglītošanu un noturēšanu Latvijā, gan arī par kvalificētu speciālistu piesaisti no ārvalstīm. "Visos gadījumos būtiska problēma būs samērā nestabilā Latvijas nodokļu sistēma, kas regulāri piedzīvo pēkšņas izmaiņas, plānojot nākamā gada budžetu. Stabila un prognozējama nodokļu sistēma ir viens no galvenajiem saimnieciskās aktivitātes pieauguma virzītājiem. Savukārt neprognozējamība nodokļu jomā aizbaida gan vietējos, gan ārvalstu uzņēmumus, to vidū start-up. Neprognozējamā vidē ir grūti augt jauniem uzņēmumiem, nodrošināt stabilas un labi atalgotas darba vietas," uzsver KPMG Baltics pārstāve.
Ļoti cieši ar kopējo nodokļu politiku ir saistīts speciālistu atalgojuma jautājums, jo zemais atalgojuma līmenis ir viens no iemesliem, kāpēc kvalificēti speciālisti pamet Latviju un izvēlas strādāt ārzemēs, jo īpaši IT sektorā. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc nav nemaz tik vienkārši kvalificētus speciālistus ieinteresēt strādāt Latvijā – līdzšinējā valsts politika nav bijusi orientēta uz konkurētspējīga atalgojuma līmeņa veicināšanu kvalificētiem speciālistiem. Tieši atalgojuma jautājums ir arī viens no būtiskākajiem kritērijiem, ko uzsver uz citām valstīm aizbraukušie speciālisti no Latvijas. "Tāpēc ir apsveicams arī EM uzstādījums par to, ka ārvalstu speciālistu piesaiste nedrīkst novest pie atalgojuma līmeņa samazināšanās, bet gluži pretēji – ir jākalpo ekonomiskās aktivitātes pieaugumam un līdz ar to arī kopējam ienākumu līmeņa pieaugumam ilgtermiņā," pauž Movsisjana. Tajā pašā laikā citi uzņēmēji akcentē, ka iespēja piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku no ārzemēm mazinās šo profesionāļu deficītu un līdz ar to zināmā mērā arī nepieciešamību uzņēmējiem nereti pārmaksāt atalgojumā, lai tikai spētu piesaistīt nepieciešamās kompetences darbinieku. "Līdz ar iespēju piesaistīt augsta līmeņa speciālistus no valstīm, kas ir ārpus ES, būtiski mazināsies nepieciešamā darbaspēka deficīts, kam negatīvais blakus faktors ir ļoti augstas darbaspēka izmaksas konkrētajās profesijās. Iespēja piesaistīt šāda līmeņa speciālistus no ārzemēm mazinātu deficīta spiedienu uz atalgojuma līmeni," uzskata Rostovskis.
Mēģinot veicināt kvalificētu ārvalstu speciālistu piesaisti Latvijas darba tirgum, jārēķinās, ka papildu izaicinājums būs arī valoda, jo latviešu valodu, visticamāk, neviens no viņiem nemācēs. Līdz ar to darba tirgū pieaugs angļu un krievu valodas īpatsvars.
Zeltmate akcentē, ka Tele2 Latvijā regulāri saskaras ar nepieciešamību piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus no ārvalstīm. "Tāpēc regulāri esam pastāvīgos nepieciešamo darbinieku meklējumos. Nenoliedzami viena speciālista piesaistīšana aizņem diezgan ilgu laiku – vidēji pusgadu. Tas tomēr ir ļoti ilgs laiks, kas jāgaida, kamēr pēc kandidāta piekrišanas vēl tiek sakārtoti visi nepieciešamie dokumenti, lai cilvēks varētu uzsākt darbu pie mums. Savā ziņā tas ir risks, ka šajā laikā atrastais kandidāts var mainīt lēmumu, jo var būt mainījušies kādi apstākļi, kuru dēļ viņš vairs nevēlēsies kardināli mainīt savu dzīvi, pārceļoties uz citu valsti, citu vidi. Šobrīd ir cerība, ka dokumentācijas saskaņošana aizņems ne ilgāk par trim mēnešiem, lai gan arī tas ir ilgs laiks, jo vajadzība pēc konkrētas kompetences rodas šodien, taču konkrēto speciālistu var sākt nodarbināt tikai pēc aptuveni trim mēnešiem. Tas nozīmē, ka tikmēr šī vajadzība uzņēmumam būs aktuāla. Šobrīd grūti prognozēt, kā mainīsies situācija šajā jomā, jo to faktiski parādīs prakse reālajā dzīvē," viņa norāda.
Būtiski mainās kārtība
Uzņēmēji arī akcentē, ka regulējuma atvieglošana ir nepieciešama, lai īstermiņā mazinātu darbaspēka trūkumu, kas būtiski ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, īpaši tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība un IKT. Saskaņā ar EM prognozēm iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā nākamajos gados turpinās sarukt, bet bezdarba līmenis līdz 2020. gadam pietuvosies 6%, kas var radīt līdzīgus darba tirgus pārkaršanas riskus tiem, kādi pastāvēja pirmskrīzes periodā.
Darbaspēka piedāvājuma sarukumu Latvijā (prasmju zuduma, novecošanās, zemās dzimstības un emigrācijas dēļ) apvienojumā ar administratīvi teritoriālās vienības sadrumstalotību un finansiālajām grūtībām Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā uzskata par galvenajiem draudiem valsts spējai piesaistīt investīcijas un radīt ilgtspējīgas un labi apmaksātas darba vietas. ĀIP ziņojumā norādīts, ka lielākā daļa ĀIP biedru tuvāko 3–5 gadu laikā prognozē nepieciešamā darbaspēka nepietiekamību, līdz ar to ĀIP aicināja izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku, lai piesaistītu investīcijas, kas paredz lielu nodarbināto skaitu. Pārdomāta imigrācijas politika ietver arī juridisko un administratīvo ierobežojumu atvieglošanu, tādējādi ļaujot piesaistīt kvalificētu darbaspēku no valstīm ārpus ES un Eiropas Ekonomikas zonas.
Arī konsultāciju kompānijas Ernst and Young (E&Y) 2015. gada pētījumā par ES valstu pievilcīgumu ārvalstu investoriem norādīts, ka ierobežotais darbaspēka piedāvājums Baltijas valstīm rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm lielu investīciju projektu piesaistīšanā.
Ārvalstu investori atzīmē, ka darba tirgū trūkst kvalificētu speciālistu, turklāt darbaspēka kvalifikācijas celšana prasa lielus kapitālieguldījumus, lai kompensētu izglītības sistēmas kvalitātes trūkumu. Tas būtiski ierobežo ne tikai jaunu investīciju piesaisti, bet arī Latvijā jau esošo investīciju projektu iespējamo darbības paplašināšanos.
EM speciālisti norāda, ka likuma izmaiņas iedalāmas trijos lielos blokos. Pirmkārt, grozījumi paredz saīsināt termiņu kvalificētu speciālistu piesaistei tajās profesijās, kurās trūkst darbaspēka un kuras iekļautas speciāli izveidotā profesiju sarakstā. Profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums, sagatavos EM, veidojot to tā, lai izvairītos no situācijas, kad darba devēji piesaista zemu izmaksu darbaspēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē. Turpmāk uz šo profesiju pārstāvjiem, kas pieprasīs ES zilo karti, tiks attiecināts zemāks minimālās algas kritērijs – vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1,2 pašreizējā koeficienta 1,5 vietā. Savukārt attiecībā uz pārējiem nodarbinātajiem saīsināts termiņš līdz 10 darba dienām, kad jābūt brīvai Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajai brīvajai darba vietai, līdz darba devējs var pieņemt darbā ārvalstnieku (šobrīd šis termiņš ir ne mazāk kā mēnesis).
Savukārt no šā gada 1. septembra atvieglota procedūra ES zilās kartes saņemšanai. Šo karti jeb termiņuzturēšanās atļauju augsti kvalificētam darbaspēkam, kas ieviesta visas ES līmenī un tās saņēmējiem sniedz papildu priekšrocības attiecībā pret parastajā kārtībā iebraukušajiem trešo valstu pilsoņiem un tiesības strādāt ES teritorijā, varēs saņemt ne tikai tie ārzemnieki, kuriem ir augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē vai nozarē, kurā tie tiek nodarbināti, bet arī tie ārzemnieki, kuriem nav augstākās izglītības attiecīgajā specialitātē vai nozarē, bet ir vismaz piecu gadu profesionāla pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.
Paredzēts, ka līdz šā gada 1. septembrim EM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Latvijas darba devējus pārstāvošajām organizācijām izstrādās kārtību, kādā ārzemnieks bez augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē (bet ar profesionālo pieredzi), kurā to plānots nodarbināt, var pretendēt uz ES zilo karti. Vienlaikus šobrīd IZM strādā pie grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredzēs kārtību, kādā profesionālā darba pieredze tiks pielīdzināta augstākās izglītības kvalifikācijai, piešķirot attiecīgus kredītpunktus.
Ņemot vērā negatīvās demogrāfijas tendences, darbaspēka trūkums nākotnē var kļūt par nozīmīgu šķērsli izaugsmei. Tāpēc, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmes mērķus, nepieciešams sekmēt Latvijas valsts piederīgo reemigrāciju, kā arī jāveido selektīvas imigrācijas mehānismi, kas ilgtermiņā nodrošinātu efektīvu darba tirgus nepilnību novēršanu. EM sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts ir šādas selektīvas imigrācijas instruments.
Tāpat, pateicoties grozījumiem Imigrācijas likumā, no šā gada 1. maija pieejama īpaša termiņuzturēšanās atļauja jaunuzņēmumu veidotājiem. Radīta īpaša termiņuzturēšanās atļauja (TUA), kas ļauj trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā ar mērķi dibināt jaunuzņēmumu un strādāt pie sava produkta izstrādes un kvalificēta riska kapitāla investora investīciju piesaistes.
Vienlaikus likumā noteiktas darbības un to izpildes termiņi, kuru laikā TUA saņēmējiem būs jāpierāda savas idejas dzīvotspēja. TUA saņemšanas procesā šajā jomā ir vairāki nosacījumi, kas izpildāmi, lai trešās valsts pilsonis saņemtu atļauju strādāt Latvijā. Proti, trešās valsts pilsonim, kurš vēlas Latvijā attīstīt inovatīvu produktu vai pakalpojumu, būs jāiesniedz attiecīgs pieteikums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP), kas pēc sākotnējās izvērtēšanas pozitīva lēmuma gadījumā izsniegs termiņuzturēšanās atļauju uz trim gadiem. Pēc PMLP lēmuma ārzemniekam trīs mēnešu laikā jābūt reģistrētam kā valdes loceklim jaunuzņēmumā, kurš ir ne vecāks par vienu gadu, sešu mēnešu laikā jāsaņem kvalificēta riska kapitāla investora ieguldījums jaunuzņēmumā vismaz 30 000 eiro apmērā, kā arī 18 mēnešu laikā jāsaņem kvalificēta riska kapitāla investora ieguldījums jaunuzņēmumā vēl vismaz 30 000 eiro apmērā. Ja kāds no nosacījumiem netiks izpildīts, TUA tiks anulēta.
Skaidrojot nosacījumu, kāpēc kā obligāts nosacījums ir noteikta 30 000 eiro investīcija piesaistīšana otrreiz, EM pārstāvji norādīja, ka to mērķis ir piesaistīt tos uzņēmumus, kuros ir ieinteresēti riska kapitāla investori. Attiecīgi – riska kapitāla investori parasti ir ieinteresēti ieguldīt inovatīvos, vienlaikus tehnoloģiski sarežģītos produktos un šāda tipa investīcija ir mēraukla tam, vai konkrētais uzņēmums atbilst jaunuzņēmumu atbalsta likuma mērķim. Šīs likuma normas (TUA start-up uzņēmumiem) mērķis ir veicināt inovatīvu un komercializējamu produktu attīstīšanu Latvijas teritorijā. Normu izstrādāšanas laikā, konsultējoties ar organizācijām, kuras saistītas ar jaunuzņēmumu attīstību, tika secināts, ka vidējā summa, ko iegulda, nav mazāka par 50 tūkstošiem, visbiežāk – krietni lielāka. Mērķis ir atbalstīt tādus uzņēmumus, kuru darbības kreditēšana no banku puses ir riskanta, bet vienlaikus pietiekami saistoša riska kapitāla investoriem. "Otrais ieguldījums vismaz 30 000 eiro apmērā apliecinātu, ka uzņēmums turpina darbu pie sava produkta attīstīšanas, biznesa plāna attīstīšanas. Bieži vien riska kapitāla investori nav gatavi uzreiz ieguldīt visu nepieciešamo summu, bet dara to pa daļām, kad gūst pārliecību, ka uzņēmuma/projekta īstenotāji spējīgi realizēt, turpināt attīstīt produktu," akcentē EM speciālisti.
Ar stulbiem nodokļiem gremdē
Vietējos aizdzen uz citām valstīm
Karina