Arodbiedrībā norādīja, ka 11.martā tās tika uzaicinātas uz informatīvu tikšanos ar airBaltic izpilddirektoru Martinu Gausu par grūto situāciju aviokompānijā, bet 13.marta vakarā arodbiedrības saņēma no airBaltic informāciju, ka Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) iesniegts prasījums par kolektīvās atlaišanas sākšanu 2020.gada 14.aprīlī.
Kopā airBaltic uzņēmumā prasīts atlaist 260 darbinieku, tostarp 210 stjuartu un 50 citu profesiju pārstāvjus. Savukārt airBaltic meitasuzņēmumā Aviation crew resources, kas nodarbina pilotus, paredzēts atlaist 140 no 407 darbiniekiem.
Arodbiedrībā norādīja, ka šis process sākts "bez konsultēšanās ar arodbiedrību pārstāvjiem un nesniedzot arodbiedrībām likumā paredzēto informāciju, pretēji apgalvojumam, ko uzņēmums izteicis NVA paziņojumā", uzsverot, ka "šāda prakse ir jāpārtrauc".
Tāpat arodbiedrībā norādīja, ka airBaltic ir sākusi kolektīvās atlaišanas procedūru, kuras laikā jāvienojas par atlaižamo darbinieku sarakstu, tomēr lidsabiedrība daļu darbinieku plāno atlaist jau līdz 17.martam.
"Lidsabiedrība vienmēr sagaida, ka ikdienā un īpaši ārkārtas situācijās, piloti un stjuarti strikti ievēros drošības pasākumus un domās par pasažieru un apkalpes drošību. Darbinieki šajā ārkārtas situācijā sagaida tādu pat atbildīgu rīcību no uzņēmuma un tā īpašniekiem - Latvijas valsts," norādīja arodbiedrībā.
Arodbiedrībā pauda, ka darbinieki ir neizpratnē gan par uzņēmuma vadības, padomes, gan Latvijas valdības rīcību, jo viņi turpina pildīt pienākumus, riskējot ar veselību, bet viņiem nenodrošina "pat minimālās tiesības, nosūtot karantīnā. Un tagad - mūs mēģina vienkārši izmest kā nevajadzīgas lietas". Arodbiedrības norādīja, ka ikviens atbildīgs uzņēmums, sevišķi valsts uzņēmums, vispirms izskata iespējas samazināt visas iespējamās izmaksas, un tikai pēc tam atlaist darbiniekus.
Kopš koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatīšanās Eiropā, airBaltic turpināja sūtīt darbiniekus uz galamērķiem, kur vīrusa izplatība radīja riskus veselībai, bet nenodrošināja papildus aizsardzības pasākumus, izņemto vispārīgas vadlīnijas epastos 27.februārī un 3.martā, par ko netiek informētas arī arodbiedrības, pauda arodbiedrībās.
"Rezultātā, pēc saskarsmes ar inficētajiem pasažieriem, darbinieki tiek pārcelti uz darbnespējas lapām, un ģimenes ārsti pēc valdības atbildīgo iestāžu rīkojuma atsaka veikt atzīmi "negadījums darbā", kam ir būtiska loma atlaišanas procesā un darba samaksas nodrošināšanā," norādīja arodbiedrībās.
Tāpat arodbiedrībā uzsvēra, ka pēc valdība lēmuma ierobežot starptautiskos pasažieru pārvadājumus, valdība neparedz pasākumus nozares darbinieku aizsardzībai. Arodbiedrībās norādīja, ka citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, darbojoties kopā ar nozares uzņēmumiem un darbinieku pārstāvjiem, nosaka īpašus pasākumus nozares atbalstam un steidzamības kārtā pieņem likumus, lai nodrošinātu pagaidu dīkstāves atbalstu dažādās formās.
Arodbiedrības aicina atcerēties, ka krīze beigsies un aviācijas darbinieku, īpaši pilotu, stjuartu un tehniķu/inženieru piesaiste ir ilgs process. Nepārdomāti lēmumi atlaist un iemest darbiniekus pandēmijā grauj uzticību. "Naivi cerēt, ka pēc trim mēnešiem atlaistie darbinieki stāvēs rindā, lai varētu atgriezties," norādīja arodbiedrībās.
Arodbiedrība un federācija pieprasa airBaltic un tā grupas uzņēmumus nekavējoties apturēt un anulēt sākto kolektīvās atlaišanas procesu, kamēr valstī noteikts ārkārtas stāvoklis. Savukārt valdībai, īpaši satiksmes, labklājības un finanšu ministriem, pieprasīts nodrošināt iekļaujošu krīzes lēmumu pieņemšanas procesu un būt sociāli atbildīgiem, kā arī paredzēt atbalsta pasākumus uz noteiktās dīkstāves laiku, tieši transporta nozares darbiniekiem.
airBaltic viceprezidente personālvadības jautājumos Alīna Roščina aģentūrai LETA norādīja, ka, ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmi uz aviācijas nozari, lidsabiedrības darba grupa ir lēmusi par preventīviem soļiem, lai mazinātu uzņēmuma izmaksas un saglabātu tā augsto efektivitāti. Līdz maija beigām atcelti vairāk nekā 2500 lidojumi un samazināts aktīvās flotes izmērs.
Viņa skaidroja, ka 11.martā uzņēmums sāka konsultācijas ar arodbiedrībām par darbinieku skaita jautājumu, bet 13.martā uzņēmums paziņoja par līdz 400 darbinieku samazināšanu. Aktīvs konsultāciju process ar arodbiedrībām turpinās, un uzņēmums ir ieinteresēts rast risinājumu pēc iespējas ātrākai situācijas uzlabošanai.
Tāpat Roščina pauda, ka airBaltic seko atbildīgo iestāžu, kā arī Starptautiskās gaisa satiksmes asociācijas (IATA) izdotajām rekomendācijām un pielāgo savas ikdienas darbības atbilstoši tām.
Viņa pauda, ka uzņēmuma gaisa kuģa salona apkalpes locekļi ir informēti par saslimšanas pazīmēm, rīcību aizdomu gadījumā, kā arī tās lidmašīnas ir aprīkotas ar nepieciešamo preventīvo aprīkojumu. airBaltic lidmašīnām tiek veikta regulāra tīrīšana, taču kopš marta sākuma esam organizējuši papildu tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, tostarp īpašu uzmanību pievēršot tieši no Itālijas ielidojošajām lidmašīnām.
Kā vēstīts, airBaltic uz laiku plānots samazināt darbinieku skaitu par 400 vai vairāk. "Ja lidmašīnas nelido, mums nav vērts nodarbināt apkalpi," teica Gauss, piebilstot, ka šobrīd uzņēmumā ir apmēram 1800 darbinieku.
Nodarbinātības valsts aģentūras sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA pavēstīja, ka piektdien, 13.martā, tika saņemts paziņojums no airBaltic par darbinieku kolektīvo atlaišanu.
2019.gadā airBaltic pārvadāja kopumā 5,049 miljonus pasažieru.
Pievienots airBaltic komentārs 13.-16.rindkopā.)
Krējums Saldais
P.
Scorseze