Zīvere kā ieguvumus, nododot bāriņtiesu funkcijas valsts pārziņā, norādīja vienveidīgas prakses izveidošanos, kā arī iespēju koncentrēt darbiniekus un paaugstināt kapacitāti.
Vienlaikus viņa ir nobažījusies, ka ieskicētais plāns padarīs bāriņtiesas grūtāk sasniedzamas. "Ja tiks izveidota viena valsts pārvaldes iestāde ar vairākiem reģionālajiem kontaktpunktiem, pastāv risks, ka bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzība, kas bāriņtiesai ir prioritārais darbības princips, kļūs grūtāk sasniedzama," pieļāva asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Zīvere teica, ka Labklājības ministrijas (LM) ierēdņi līdz šim nav konsultējušies ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadību par plānotajām izmaiņām bāriņtiesu darbā.
Viņa ministres pausto paziņojumu salīdzināja ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, kuras projekts esot izstrādāts, pašvaldību viedokli nevaicājot.
"Tā nav laba prakse, ka lēmumus pieņemt daži cilvēki, neuzklausot bāriņtiesu darbiniekus par to, kā rīkoties, lai pēc izmaiņām valsts iedzīvotāji būtu ieguvēji," teica Zīvere.
Runājot par bāriņtiesu funkcijām, Zīvere uzsvēra, ka bāriņtiesu funkcijas ir noteiktas Bāriņtiesu likumā un viņa nesaskata, ka tās pārklātos ar citām institūcijām, piebilstot, ka darbs ar ģimenēm un bērniem varētu būt pašvaldību sociālo dienestu redzeslokā.
"Ja kādai institūcijai deleģēs sagatavot atzinumus tiesai, pārstāvēt bērnu vai aizgādnībā esošo personu kriminālprocesā un arī citos gadījumos, kur bāriņtiesu darbiniekiem ir pieredze, baidos, ka valstī iestāsies haoss," pauda Zīvere.
Viņa arī uzsvēra, ka bāriņtiesa nav vienīgā institūcija valstī, kas ir atbildīga par bērna tiesību aizstāvību, taču kritika visbiežāk tiek veltīta tieši bāriņtiesai.
Kā vēstīts, skaidrojot iecerēto reformu, labklājības ministre norādīja, ka pašreizējais bāriņtiesu modelis kā pašvaldību institūcija nav attaisnojis uz to liktās cerības un tas nav sasniedzis izvirzītos mērķus bērnu tiesību aizsardzībā. Konstatējama valsts un pašvaldību funkciju klātbūtne vienas institūcijas ietvarā, kas traucē fokusēties uz pašu galveno - bērna interešu vislabāko aizstāvību un nodrošināšanu.
Līdz ar to viens no galvenajiem darba virzieniem, uz kuriem norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un Petraviča, ir bāriņtiesu esošo funkciju analīze un pārdale pēc piekritības - valsts vai pašvaldības.
Ministri uzskata, ka nepieciešams stiprināt pašvaldību sociālos dienestus, kuru rīcībai vajadzētu būt vērstai uz to, lai savlaicīgi tiktu konstatēti riski bērna likumisko pārstāvju funkcionētspējai un sniegts kvalitatīvs atbalsts agrīnā preventīvā darba ietvarā.
Tāpat, ministru ieskatā, Latvijā bērnu tiesību aizsardzība jānodrošina vienai augsti profesionālai valsts pārvaldes iestādei, ar vairākiem reģionālajiem kontaktpunktiem, kas būtu organizēti uz reģionālās mobilitātes principiem. Katrā kontaktpunktā būtu pieejami speciālisti sadarbībai ar apkārtējo novadu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām.
Lai darbs pie bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveides notiktu efektīvi, nekavējoties darbu sāks arī multidisciplināra ekspertu grupa, vienojoties par konkrētu rīcības plānu un izmaiņu ieviešanas laika grafiku.
Tikmēr bāriņtiesu funkciju izvērtējumam un efektīvāko risinājumu ieviešanai jānotiek ciešā sadarbībā ar pašvaldībām. Minēto izmaiņu efektīvai veikšanai jāparedz attiecīgs pārejas periods, uzskata ministri.
Irlielāmērāticams
.
biedrene I. Kampare