Pēc kapsētas apsekošanas lūgts Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums, jo apsekošanas laikā konstatēts, ka vairāki no iespējami cērtamiem kokiem uzskatāmi par potenciāli vietējas nozīmes vietējo sugu aizsargājamiem kokiem. Pārvalde sniegusi atzinumu, ka kapsētā esošās trīs kļavas, kuru stumbra diametrs ir 75 centimetri, 78 centimetri un 96 centimetri, ir jāsaglabā, jo divi no šiem kokiem ir potenciālie vietējas nozīmes dižkoki, bet viena no kļavām tāda jau ir.
Tāpēc Apstādījumu un saglabāšanas komisija sēdē atteikusi atļauju izcirst šos kokus, tomēr atļāvusi cirst trīs kļavas, kuru diametrs bijis krietni mazāks.
Būvvalde skaidro, ka aizsargājama koka nociršana ir pieļaujama tikai gadījumos, kad tas ir kļuvis bīstams un apdraud cilvēku veselību un dzīvību vai tuvumā esošās ēkas un infrastruktūras objektus un ja iepriekš ir veikti visi iespējamie koka saglabāšanas pasākumi.
Nākamnedēļ, 8.augustā, notiks kārtējā komisijas sēde, kurā tiks izskatīts jautājums par potenciālo dižkoku ciršanu.
LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai noraidot lūgumu par koku izciršanu Mārtiņa kapos, tiek apdraudēta iedzīvotāju dzīvība un vēsturiskie objekti. Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (V) paužot satraukumu par radušos situāciju, aģentūru LETA informēja, ka šogad lielā vēja laikā lielo koku zari ir lūzuši, nodarot bojājumus kapu pieminekļiem.
Gavars vērš uzmanību, ka gadījumā, ja viens no šiem bīstamajiem kokiem lūzīs, cietīs gan skolas ēka, gan vēsturiskais pirmā latviešu diplomētā ķīmiķa, farmaceita Grindeļa kapa piemineklis. Līdzīga situācija esot arī citās galvaspilsētas teritorijā esošajās kapsētās.