Būs enerģijas zelta laikmets Baltijā

Kāds, jūsuprāt, ir atjaunīgās enerģijas potenciāls un ko tas nozīmēs Baltijas valstīm tuvākajā nākotnē? Vai Baltijas valstīm ir jāsasniedz enerģijas ražošanas pārpilnība vai mums ir jāmaina mentalitāte no lētas enerģijas importa uz zaļās enerģijas eksportu?

Pēdējos 30 gados enerģētikas stratēģijas Baltijā mēs esam balstījuši uz enerģijas importu. Tas vairāk vai mazāk ir bijis visās Baltijas valstīs. Mēs importējām Krievijas gāzi, Krievijas elektrību, vēlāk to kombinējot ar labiem savienojumiem ar Ziemeļvalstīm – Zviedriju un Somiju. Baltijas valstis ilgu laiku ir izjutušas lētas enerģijas pieplūdumu no visām pusēm. Visas mūsu stratēģijas ir bijušas vērstas tieši uz šo iespēju – kā noturēt šo lētā importa līmeni. Turklāt esam pat domājuši par to, kā lētu Krievijas vai Ziemeļvalstu enerģiju varētu nogādāt Polijā vai Vācijā, tostarp saglabājot zemas enerģijas cenas pie mums.

Manuprāt, tas bija labs risinājums konkrētajam laika posmam, bet ir viennozīmīgi skaidrs, ka šāda stratēģija nav ilgtspējīga nākotnē. Mēs redzēsim, kā arvien vairāk valstis mēģina rast risinājumu, lai noturētu zemas enerģijas cenas ilgtermiņā. Stratēģiski vienīgais veids, kā panākt, ka enerģijas cenas ir zemas ilgtermiņā, ir pašiem ražot vairāk enerģijas, nekā spējam patērēt. Tas tikai izklausās vienkārši. Patiesībā pie realizācijas ir ļoti jādomā. Jādomā, jo ilgākā laika posmā, ja valsts patērē vairāk nekā ražo, tā agri vai vēlu sagaidīs problēmas ražošanā.

Ja domājam par virzienu, kurp doties – kāpēc vēja un saules enerģija ir Lietuvas izvēle? Jums taču kādreiz bija Ignalinas AES. Vai nekad neesat domājuši, ka vajadzētu jaunu kodolspēkstaciju?

Lietuvā ir bijušas plašas diskusijas un ir bijušas ieceres par to. Mēs šo jautājumu izšķīrām referendumā, kas bija noraidošs. Lietuvas pilsoņi nobalsoja «pret» – pateica, ka nevēlas kodolspēkstaciju, un ar to jautājums bija izsmelts. Šobrīd ir grūti spriest, vai tas bija pareizs vai aplams lēmums. Vēlāk parādījās arvien jaunas vēja un saules enerģijas ģenerācijas tehnoloģijas, kas strauji pilnveidojās, un mēs strauji virzāmies uz priekšu. Strauji visā Baltijā, bet Lietuvā it īpaši, jo mums ir nepieciešamība. Kad sāku strādāt Lietuvos Energia, valsts importēja 80% no visas enerģijas, kas mums bija nepieciešama. Pagājušo gadu Lietuva noslēdza ar 70% pašu ražotās elektrības. Tas ir milzīgs lēciens ģenerācijā, un tas ir panākts ar atjaunīgās enerģijas ģenerāciju – vējš un saule.