Tikko parādās sniegs un ledus, daudzi braucēji sūdzas, ka autoceļi, viņuprāt, nav pietiekami labi uzturēti. Kādas ir ceļu tīrīšanas prioritātes?
To nosaka ceļu klases - A, B, C klases. A - tie ir galvenie ceļi, B - reģionālie ceļi un C - galvenokārt vietējas nozīmes ceļi. Ir arī D klase, bet D klases ceļi ir tie, pa kuriem satiksmes autobusi nekursē. Atbilstoši ceļu klasei arī tiek noteiktas ceļu uzturētāju darbu prioritātes.
Bet klases ietvaros - kam ir prioritāte?
A klases ceļi tiek dalīti A un A1 klasēs, kur darbu veikšanas laika normas atšķiras par stundu un braucēji šo atšķirību biežāk nejūt. Ziemā sensitīvāki ir C klases ceļi, kur sniegs jānotīra 18 stundu laikā pēc snigšanas un ir svarīgi, vai konkrētais ceļa posms ved, piemēram, uz skolu vai arī ne. Priekšroka tiek dota ceļiem uz vai gar sociāli jutīgajiem punktiem - skola, ciemats, pašvaldība.
Tātad ceļš, kas ved tikai uz nomaļām lauku mājām, tiks tīrīts pēdējais?
Jā, tā var teikt. Bet, piemēram, Austrijā un Vācijā vietās, kur atrodas nomaļās mājas, automašīnai uzvelk sniega ķēdes un brauc, negaidot, kad tiks notīrīts ceļš līdz mājas durvīm. Diemžēl Latvijā vienā daļā sabiedrības joprojām valda uzskats, ka mēs varam ziemu novērst pēc definīcijas. Tomēr jāsaprot, ka ziemu novērst nevar neviens dienests un jādzīvo tādā klimatā, kāds nu mums Latvijā ir.
To, ka autoceļu kvalitāte Latvijā ir bēdīga, Dienai atzina gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss, gan arī citi ministri, pašvaldību pārstāvji un uzņēmēji. Jūsuprāt, problēma ir naudas trūkums vai naudas neracionāls pielietojums?
Lielākoties tas tomēr ir naudas trūkums, jo, salīdzinot kaut vai Latviju un tuvējās kaimiņvalstis Igauniju, Lietuvu, pēc naudas summas, kas tiek atvēlēta autoceļiem, Latvija no kaimiņiem ievērojami atpaliek. Tā ka joprojām var teikt, ka autoceļiem ir divi "ienaidnieki" - Finanšu ministrija, kas neatvēl pietiekami daudz naudas, un ūdens, kas bojā ceļus. Ceļu remontdarbu deficīts, pēc speciālistu aprēķiniem, jau mērāms 4-5 miljardos latu. Turklāt Latvijā ceļa posma garums uz vienu iedzīvotāju ir vairāk kā uz pusi lielāks nekā daudz bagātākajās Ziemeļvalstīs, bet iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju četras reizes mazāks. Ja demogrāfiskā situācija un finansējums ceļu nozarei Latvijā neuzlabosies, tad perspektīva nav optimismu raisoša.
Pilnu interviju Nauda jāiegulda noslogotākajos ceļos lasiet ceturtdienas, 19.decembra, laikrakstā Diena!