Bankā atzīmē, ka sarunas laikā bieži vien ir iesaistītas vairākas personas - krāpnieki uzdodas arī par policijas un bankas darbiniekiem.
Bankas "Citadele" Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis skaidro, ka pēdējā laikā aktivizējušies viltvārži, kuri, uzdodoties par mobilo sakaru operatoru drošības speciālistiem, cenšas pārliecināt upuri, ka viņa viedtālrunis ir inficēts ar vīrusu vai pat uzlauzts. Sarunas laikā krāpnieki cenšas noskaidrot, kurās bankās iedzīvotājam ir aktīvi konti, un informē, ka drīzumā gaidāms zvans arī no bankas un policijas.
Pēc tam krāpnieki pieprasa viedtālrunī uzstādīt attālinātās piekļuves rīkus, piemēram, "AnyDesk" un paskaidro, kāda informācija lietotnē jāievada. Ar attālinātās pieejas rīkiem krāpnieki iegūst piekļuvi internetbankai, pēc tam var sekot aicinājums pārskaitīt naudu. Tāpat krāpnieki it kā drošības nolūkos cenšas upuri pierunāt atdot maksājumu karti un PIN kodus viltus kurjeram, policijas vai bankas darbiniekam, skaidro Birzgalis.
Bankas novērojumi liecina, ka krāpnieki samērā bieži telefonsarunu mēģina novirzīt uz saziņas lietotni "WhatsApp", lai pēc tam pieprasītu upuri dalīties ar ekrāna saturu.
Bankā "Citadele" atgādina, ka ne banku, ne policijas darbinieki nekad neprasīs uzstādīt attālinātās piekļuves rīkus un dalīties ar viedtālruņa ekrāna saturu, internetbankas piekļuves datus, maksājumu kartes CVV kodu vai PIN kodu, konta bilanci, nosaukt kodus, kas nosūtīti īsziņā, izņemt naudas līdzekļus un nodot tos glabāšanā, nodot maksājumu kartes.
Jau ziņots, ka Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos četros mēnešos izkrāpts kopumā 7,081 miljons eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.
Kopumā 2024.gada pirmajos četros mēnešos īstenoti 3547 krāpšanas gadījumi, kas ir par 71,9% vairāk nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.
Vienlaikus šogad pirmajos četros mēnešos novērsti 5646 krāpšanas gadījumi par kopumā 4,292 miljoniem eiro.
2024.gada pirmajos četros mēnešos Latvijas bankās konstatēti 2104 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 546 462 eiro. Tāpat konstatēti 1135 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 904 998 eiro, un 308 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 630 027 eiro.