Bankām jāinformē VID par iedzīvotāju pirkumiem ārvalstīs reģistrētos interneta veikalos

Pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas iepirkušies internetā vismaz reizi gadā, pieaudzis līdz 45% pērn, lielākoties vienam pirkumam iztērējot līdz 50 eiro, tātad kopumā tiek tērēti desmitiem miljonu eiro. Precīzi gan nav zināms, cik lielos apjomos Latvijas iedzīvotāji iepērk tehniku, apģērbu, pārtiku un citas preces vai pakalpojumus tieši ārvalstu interneta veikalos. Tomēr tieši to ar banku, maksājumu iestāžu, pasta sniegtās informācijas palīdzību tagad gribēs noskaidrot VID.

"Lai uzzinātu, cik lielā apjomā preces Latvijā internetveikalos ir pārdotas, vienīgā iespēja uzzināt apjomus, ir iegūt informāciju no trešajām pusēm," tā skaidro VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane. 

VID plāno lūgt informāciju par vairākiem portāliem, kas jau nonākuši dienesta redzeslokā. "Tie ir vairāki desmiti šādu nodokļu maksātāju iespējamo, kuri varbūt Latvijai nemaksā nodokļus," LNT ziņām atzina VID pārstāve. Dienests arī iepriekš bija licis vairākiem populāriem lieliem interneta veikaliem Latvijā reģistrēties kā nodokļa maksātājiem, dati par pārdevējiem tika prasīti arī sludinājumu portāliem, tomēr informācijas pieprasīšana radīja pārpratumus, tāpēc tagad lietas skaidri noteiktas likumā. 

Bankas šādiem nosacījumiem piekrita ar noteikumu, ka netiek sniegti dati par pašiem preču pircējiem.

"Uzreiz varu nomierināt, ka šādā veidā netiek izsniegti klientu, kas ir maksātāji, dati [..], bet tikai datus par maksājuma saņēmējiem," tā LNT ziņām uzsvēra Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.