Šokēto, bezpalīdzīgā stāvoklī likteņa iemesto meiteni uz laiku aizgādībā paņēma viņas draudzenes mamma, un tajā laikā Una saņēma arī speciālistu palīdzību. Vēlāk aizbildņa pienākumus uzņēmās vecākais pusbrālis, tāpēc bērnunams meitenei izpalika. Aizbildniecība bija nokārtota, valsts iestādes savu uzdevumu izpildījušas, tomēr faktiski Una jau sešpadsmit gadu vecumā sāka dzīvot patstāvīgi - pati īrēja dzīvokli, pabeidza pamatskolu un turpināja mācīties vidusskolā.
Meitene atzīst, ka tas nebūtu bijis iespējams bez finansiālas palīdzības, ko apņēmās regulāri sniegt pavisam sveši cilvēki - kāds precēts pāris no Zviedrijas. Viņi par Unas nelaimi uzzināja ar Zviedrijas-Baltijas labdarības organizācijas Baltic 2000 starpniecību. "Sākumā sarakstījāmies, viņi man jau toreiz sūtīja naudu. Bet pēc tam vasaras brīvlaikā kopā ar draudzeni un viņas mammu aizbraucām ciemos - tad iepazināmies tuvāk, un krustvecāki, kā viņus saucu, atzina, ka sākotnēji bija nobažījušies, vai nebūs tā, ka saņemšu naudu un pārtraukšu kontaktēties. Bet satuvinoties nedrošība zuda."
Meitene atzīst, ka tas nebūtu bijis iespējams bez finansiālas palīdzības, ko apņēmās regulāri sniegt pavisam sveši cilvēki - kāds precēts pāris no Zviedrijas. Viņi par Unas nelaimi uzzināja ar Zviedrijas-Baltijas labdarības organizācijas Baltic 2000 starpniecību. "Sākumā sarakstījāmies, viņi man jau toreiz sūtīja naudu. Bet pēc tam vasaras brīvlaikā kopā ar draudzeni un viņas mammu aizbraucām ciemos - tad iepazināmies tuvāk, un krustvecāki, kā viņus saucu, atzina, ka sākotnēji bija nobažījušies, vai nebūs tā, ka saņemšu naudu un pārtraukšu kontaktēties. Bet satuvinoties nedrošība zuda."
Tagad Una studē jau otrajā kursā, un katru mēnesi viņas kontā ienāk zviedru pāra sūtītais pabalsts. Ar viņu sūtīto naudu pietiekot pārtikšanai, dzīvokļa īrei, ikdienas tēriņiem, bet par studijām Una maksā no savas algas.
Meitene atzīst, ka ik reizi uzraksta pateicības vārdus un apstiprina, ka naudu saņēmusi. Vaicāta, vai ir interesējusies par aizjūras krustvecāku motivāciju finansiāli palīdzēt pavisam svešam bērnam, Una atklāj, ka krustmāte vēlējusies palīdzēt kādam, kam tas ļoti vajadzīgs, un krusttēvs viņas lēmumu atbalstījis.
Meitene atzīst, ka ik reizi uzraksta pateicības vārdus un apstiprina, ka naudu saņēmusi. Vaicāta, vai ir interesējusies par aizjūras krustvecāku motivāciju finansiāli palīdzēt pavisam svešam bērnam, Una atklāj, ka krustmāte vēlējusies palīdzēt kādam, kam tas ļoti vajadzīgs, un krusttēvs viņas lēmumu atbalstījis.
Unas gadījums, kad iztikšanu nodrošina labdari, Latvijā ir liels retums. SOS bērnu ciematu asociācijas bērnu interešu aizstāvības speciāliste Kristīne Veispale skaidro, ka gadījumos, ja bērns traģiski zaudē vecākus, kontroli pār situāciju uzņemas bāriņtiesa, kura, sadarbojoties ar sociālajiem dienestiem, vispirms apzina bērna tuviniekus, kas būtu gatavi uzņemties rūpes un kļūt par aizbildņiem. Ja viņi nepiekrīt, bērnu ievieto krīzes centrā, un tajā laikā viņam tiek meklēta audžuģimene, ja arī tas neizdodas, par bāreņa mājām kļūst bērnunams.
Par bērnunamā dzīvojošajiem bērniem gādā pašvaldība, nodrošinot uzturu, apģērbu un mācību materiālus. Papildus tam ikviens septiņu gadu vecumu sasniegušais bārenis saņem kabatas naudu - 6,40 eiro mēnesī, norāda Labklājības ministrijā (LM). Taču problēmas sākas, kad bārenis sasniedz pilngadību - "atbalsta spilvens" ir minimāls - vienreizējs pabalsts no pašvaldības 250 eiro apmērā sadzīves priekšmetu iegādei un vēl 128 eiro "patstāvīgas dzīves sākšanai", kā arī dzīvojamā platība, kuras komunālie maksājumi jāsedz pašam.
Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena otrdien, 18.martā!
Visu rakstu lasiet laikrakstā Diena otrdien, 18.martā!