Ministrs, atbildot uz vairāku klātesošo deputātu paustajiem iebildumiem, ka bēgļu uzņemšanā nav ņemta vērā Latvijas pozīcija, norādīja, ka izveidotā darba grupa, kurā ir vairāku ministriju pārstāvji, sagatavos attiecīgu modeli un redzējumu.
"Mums nav pienākuma piešķirt statusu, ja mums būs aizdomas. Mēs varēsim izvēlēties uz vietas," pauda ministrs, skaidrojot, ka pašreizējais uzņemamo bēgļu skaits ir daudzas reizes mazāks par to, kas tika sākotnēji piedāvāts. "Mums bija divas iespējas - saņemt trīs reizes vairāk vai arī jau zināmo skaitli," deputātiem strikti norādīja ministrs.
Tāpat Kozlovskis skaidroja, ka bēgļi jāuzņem divu gadu laikā un pirmie no tiem varētu Latvijā ierasties ziemā. Tiek paredzēts, ka bēgļi Latvijā, pēc Kozlovska teiktā, varētu ierasties "katrus trīs mēnešus".
Kā ziņots, pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad rudenī, aģentūrai LETA pastāstīja iekšlietu ministra Kozlovska padomniece Daiga Holma.
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, vienojoties, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.
Latvija apņēmusies ES pārvietošanas programmā no trešajām valstīm un mītnesvietas maiņas programmā no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā solidāri uzņemt 250 personas, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. 50 bēgļi būs no trešajām valstīm, bet pārējie - no Grieķijas un Itālijas.
Kritēriji, pēc kādiem Latvijas puse izskatīs, kurus bēgļus uzņemt vai neuzņemt, būs zināmi tuvākajā laikā. Iekšlietu ministrs LNT atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) jau ir parakstījusi rezolūciju, ar kuru Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzdots izveidot augsta līmeņa starpinstitucionālu darba grupu. Darba grupas uzdevums būs izstrādāt tiesisko un praktisko sistēmu 250 bēgļu uzņemšanai no Itālijas, Grieķijas un trešajām valstīm. Darba grupa izveidos Latvijas apstākļiem vispiemērotāko sistēmu šo personu integrācijai sabiedrībā, pagaidu mītnes vietai, nodarbinātībai, veselības aizsardzībai un citiem jautājumiem.
Paredzēts, ka darba grupā tiks iesaistītas Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Izglītības un zinātnes, Veselības, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrija. Darba grupa varētu tikt izveidota līdz augusta vidum.