Bērns nav pieaugušais
2020. gadā 4310 pusaudžu vecumā no 14 līdz 17 gadiem bijuši pakļauti tradicionālās sodīšanas un audzināšanas sistēmai, 2617 – piemērots administratīvs sods, visbiežāk naudas sods, 1343 gadījumos bijis lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, 350 bērnu izdarījuši noziedzīgus nodarījumus. "Jāmaina veids, kā domājam par šo jautājumu, jo visbiežāk bērniem pietrūkst uzmanības, līdzjūtības, palīdzības un padoma. Nepiemērots sods maz ko risina," uzsvēra TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina tīmekļseminārā Bērni likumu krustcelēs: soda aizstāšana ar atbalstu un uzraudzību.
L. Medina atgādināja, ka bērni savā attīstībā un pasaules uztverē atšķiras no pieaugušajiem, jo par uzvedību atbildīgā smadzeņu daļa pilnībā nobriest līdz 25 gadiem: "Ja bērns izdara pārkāpumu, par ko ir likumā noteikta atbildība, vai uzvedība neatbilst sabiedrībā pieņemtajām normām, līdz šim viņu uztvēra kā pieaugušo un piemēroja līdzīgu sodu."
Izplatītākie cēloņi antisociālai bērnu uzvedībai ir nelabvēlīga vide ģimenē, vecāku zināšanu trūkums par audzināšanu un aprūpi, vecāku atkarības problēmas, psiholoģiskas problēmas un neiroloģiskas slimības, vienaudžu ietekme, konflikti skolā. Patlaban justīcijas sistēma pieļauj trīs pieejas: piemērot bērniem administratīvo un kriminālo atbildību, audzinoša rakstura piespiedu līdzekli un veikt profilakses darbu.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka 90% gadījumu antisociālas bērnu uzvedības cēloņi ir vide, kurā viņi auguši un attīstījušies. "Jāstiprina pašvaldību loma, kas noteikta Bērnu tiesību aizsardzības likumā un attiecas uz profilakses darbu. Ja turpināsim piemērot administratīvo sodu sistēmu, tad sodīsim bērnus par to, ka pieaugušie nav spējuši savlaicīgi novērst vai paši radījuši situācijas, kas noved pat pie noziedzīgas rīcības. Jāizstrādā vienots procesuālais regulējums," viņš teica.
Tiesībsargs Juris Jansons jau savā 2019. gada ziņojumā norādījis, ka bērnu tiesību jomā kopumā nav pozitīvu izmaiņu. Tieslietu ministrs atzina, ka kardinālām reformām ir jānotiek, bet vēl būs nepieciešams laiks un diskusijas.
Trūkst vienotu vadlīniju
TM Valststiesību departamenta direktore Sanita Armagana pastāstīja, ka nolemts sākt ar procesa vienkāršošanu un uzlabošanu, galvenokārt piemērojot tikai Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā noteikto likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem. "Mūsu mērķis ir panākt, ka ir vienots tiesiskais regulējums un viena institūcija pašvaldībā, kas strādā ar bērniem, kuriem ir uzvedības traucējumi. Pagaidām trūkst profilakses darba satura apraksta un vienotu vadlīniju, kādām jābūt uzvedības sociālās korekcijas programmām. Lielāks uzsvars jāliek arī uz vecāku iesaisti un līdzdalību," norāda S. Armagana. Jāuzlabo arī starpinstitūciju informācijas apmaiņa, iesaistot Labklājības ministriju.
Savukārt Jūrmalas pašvaldības Labklājības pārvaldes nepilngadīgo uzraudzības nodaļas vadītāja Anete Silniece norādīja, ka vispirms ir jāizvērtē uzvedības cēloņi, arī iespējamie riski un vajadzības. Preventīvās aktivitātes ir pierādījušas, ka 90% gadījumu bērni nav atgriezušies pie destruktīvas uzvedības modeļa. Problēmas ir pamanītas laikus, iesaistoties skolai, vecākiem u. c. A. Silniece piekrīt, ka vecāki ir jāizglīto un arī jāiedrošina uzticēties, lai viņi iesaistītos un līdzdarbotos. "Bērnam ir jāiemāca, ka pašam nav jātiek galā ar problēmu, un jāzina, kur var vērsties pēc palīdzības un atbalsta. Jābūt šādai uzticības personai," uzskata pašvaldības pārstāve. Līdzšinējā pieredze liecina, ka sodu sistēma ilgtermiņā nedarbojas, vairāk jādomā par atbalsta pasākumiem, kuros iesaistīti psihologi un citi speciālisti.
Arī Tukuma novada Sociālā dienesta direktore Ina Balgalve pauda, ka nav burvju nūjiņas, lai vēlamais notiktu ātri. Tāpat ir vajadzīgi nopietni finansiālie resursi, lai notiktu kvalitatīvas un pozitīvas pārmaiņas. "Vajadzīgs līdzgaitnieks – atbalsta persona, kas pastāsta, ka var dzīvot citādi, pieņemt citādus lēmumus. Bērnam ir jāmāca ne tikai izprast sevi – viņam ir jādzīvo konkrētā vidē, un viena no tām ir skola, tāpēc svarīga ir arī izglītības iestādes iesaiste," uzskata I. Balgalve, piebilstot, ka pašvaldība piedāvā tādu pakalpojumu kā ģimenes asistents, kurš veicina vecāku un jauniešu kopā pavadīto laiku, uzlabo attiecības.