Bērzu sulu pārstrādātāja Sula vadītājs Linards Liberts aģentūrai LETA teica, ka bērzu sulas ieguves apmēri Latvijā būtiski nepieaug, taču apmēriem nav arī tendence samazināties. "Cilvēki joprojām saredz lielo iespēju bērzu sulās," viņš sacīja.
Vienlaikus viņš norādīja, ka konkurence ir vērtējama tikai pozitīvi, jo tā sekmē bērzu sulas kā dzēriena popularitāti, attīstot arī tirgu.
Savukārt Smiltenes novada uzņēmuma Kainaiži (zīmols Birzī) īpašnieks Ervins Labanovskis aģentūrai LETA norādīja, ka bērzu sulas piedāvā daudzas zemnieku saimniecības, līdz ar to radot konkurenci šajā segmentā.
Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka tirgū ir parādījušies vairāki jauni bērzu sulas sīrupa ražotāji. "Man ir tikai prieks par to, ka cilvēki cenšas. (..) Katrs, kurš ražo bērzu sulas sīrupu un veido savu zīmolu, it sevišķi tie, kas iet ārpus Latvijas, rada tirgu. Jo vairāk šādu komersantu būs, jo arī ražotājiem būs vieglāk - cilvēki pazīs šo produktu," sprieda Labanovskis.
Viņš arī atzīmēja, ka nozares dalībniekiem Latvijas tirgus tā mazo apmēru dēļ nevar būt pašmērķis, tādēļ ir jāorientējas uz produkcijas realizāciju ārvalstīs, tāpēc ikviens, kurš to dara, tirgu papildina un nav uzskatāms par konkurentu - neviens no attiecīgās nozares dalībniekiem nespēj aptvert pilnīgi visu pieprasījumu konkrētā ārvalstu tirgū.
Informācija Firmas.lv liecina, ka Kainaiži ir reģistrēti 2012.gadā un nodarbojas ar augļu un dārzeņu sulu, kā arī bezalkoholisko dzērienu ražošanu. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Labanovskis. Kainaiži 2017.gadā strādāja ar 36 727eiro apgrozījumu un 8260 eiro peļņu.
Savukārt Sula reģistrēta 2011.gada martā un nodarbojas ar bērzu sulu, vīnu, dzirkstošo vīnu un bērzu sulas sīrupu ražošanu un tirdzniecību. Kompānijas pamatkapitāls ir 2846 eiro un tās vienīgais īpašnieks ir Jānis Liberts. Sulas apgrozījums 2017.gadā bija 67 475 eiro un kompānija strādāja ar 1829 eiro zaudējumiem.
Scorseze