Ķīna ir apsteigusi ASV pēc rūpnieciskās ražošanas un celtniecības apjomiem, Latvija, starp citu, pēc izaugsmes nedaudz apsteidz Lietuvu un Igauniju, bet apstrādes rūpniecībā tomēr pamatīgi atpaliek, liecina Jura Paidera pētījumā ASV un ES virzās uz rūpniecisku atkarību no Ķīnas un globālajiem Dienvidiem (Dienas Bizness, 23.12.2025.) apkopotie dati.
Ražošana ar būvniecību un bez tās
Globālā mērogā tiek mērīta ražošana kopā ar celtniecību. Proti, laikā no 2004. līdz 2023. gadam Ķīnas rūpniecībā un celtniecībā veidotā pievienotā vērtība ir augusi aptuveni 7,5 reizes, bet ASV – tikai nepilnas divas reizes. Tas Ķīnu ir padarījis par vadošo pasaules ekonomiku. ES valstīm klājas vēl bēdīgāk nekā ASV.
Līdztekus jāuzsver, ka visā Baltijā izaugsme šajā sadaļā ir praktiski vienāda – nepilnas trīs reizes. Rūpniecībā un celtniecībā radītā pievienotā vērtība Latvijā no 2004. līdz 2023. gadam palielinājusies 2,98 reizes, Lietuvā – 2,87 reizes, Igaunijā – 2,91 reizi.
Savukārt, apskatot apstrādes rūpniecībā radīto pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju, redzams nepārprotams līderis reģionā. Lietuvā izaugsme no 2004. līdz 2024. gadam ir 2,5 reizes, Igaunijā – 1,5 reizes, Latvijā – 1,3 reizes. Turklāt Eiropā apstrādes rūpniecības izaugsme ir vēl zemāka – 1,2 reizes.
Ir acīmredzama īpatnība, kas raksturīga Latvijai. Proti, pēc radītās pievienotās vērtības – rūpniecība kopā ar celtniecību – augam tāpat kā Lietuva un Igaunija, pat vēl labāk, bet bez būvēšanas ir jūtamas atšķirības, jo sevišķi, salīdzinot ar Lietuvu.
Jāpiebilst, ka būvniecības īpatsvars Latvijas IKP ir ar tendenci pieaugt, bet rūpniecības īpatsvars – ar tendenci dilt. Piemēram, 2023. gadā rūpniecības īpatsvars Latvijas IKP ir 17%, 2024. gadā – tikai 15%. Savukārt būvniecības īpatsvars saglabājas nemainīgs – 6%. Aug mums sadaļa Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana, izglītība, veselība un sociālā aprūpe – no 19% līdz 21%.
Rezultatīvi Latvijas atpalicība Baltijā izpaužas kā IKP uz iedzīvotāju, kur skaidri parādās dilstošās rūpniecības jēga. Proti, ienākums uz iedzīvotāju Latvijā ir krietni mazāks, kaut arī 2000. vai 2004. gadā pēc šī rādītāja bijām krietni tuvāki.
Sāls tajā visā ir, ka Latvija regulāri gadu no gada ir spējusi griezt IKP dzirnavas ar būvniecības palīdzību, nevis palielinot rūpniecības izlaidi, un tam ir sekas, jo jebkādas infrastruktūras būvniecībai ir jābūt tālākam pielietojumam, būvēm būtu jākalpo rūpniecības izaugsmei, bet tas nenotiek.
Secinājums – mums ir betona, nevis darbgaldu ekonomika.
Ko būvējam?
Būtiskākās izmaiņas Latvijas atpalicībā pēc IKP uz iedzīvotāju veidojas, sākot ar 2009. gadu, un visā šajā periodā nopietna loma pievienotās vērtības veidošanā ražošanā un celtniecībā, kopumā ņemot, ir bijusi tieši celtniecībai. Tomēr zināms, ka Latvijā atšķirībā no pārējām divām Baltijas valstīm ir vērojama atpalicība dzīvojamā fonda būvniecībā, mums ir mazāk augstas klases biroju, valsts galvenajos autoceļos pašu nauda ir mazākais investīciju lielums. Ko mēs tādu regulāri būvējam, ka spējam noturēt būvniecības īpatsvaru, griezt IKP ratu, bet praktisko ieguvumu pusē ir labumi bez pielietojuma?
Daļēji deformējošs lielums ir ES fondu projekti jau kopš iestāšanās brīža 2004. gada 1. maijā. ES dažādi fondi ir atbalstījuši sporta un kultūras būvju tapšanu, ir celti stadioni un peldbaseini vietās, kur grūti atrast sportistus amatierus, kas gribētu izmantot būves, nerunājot par skatītājiem. Degradēto teritoriju rekultivācija, milzīgu izglītības ēku renovācija un siltināšana, kuras uzreiz pēc darbu pabeigšanas tiek likvidētas, nonāk izsolēs un neatsavinātas prasa uzturēšanu. Ar pēdējo piemēru atsevišķos gadījumos pārejam uz pilnībā valsts vai pašvaldību finansētiem objektiem. Nejēdzīgas būvniecības dēļ pat Rēzeknes mēru nācās atlaist, bet par nejēdzībām maksā valsts, jo nav mums pašvaldību bankrota pēc būtības.
Proti, 20 gadus liela daļa no būvniecības ir bijusi betona liešana tikai liešanas pēc, lai tikai tas notiktu, jo katrs spainis betona taisa IKP trakā ātrumā. Nenoliedzami valsts autoceļi ir sataisīti par Eiropas naudu, un vēl ir dažas labas lietas, tomēr kopumā ES miljardi, kas prasa 15% līdzfinansējumu no pašu budžeta, ir betonēšana bez jēgas. Kuram tas rūp?
Lielā bilde un Latvija
J. Paiders minētajā pētījumā norāda: "Lai gan pēc kopējā IKP ASV ievērojami apsteidza un apsteidz Eiropas Savienību, tomēr, rēķinot tikai rūpniecības un celtniecības kopapjomu, pēdējo 35 gadu laikā apjomi bija visai līdzīgi. Laiku pa laikam ES apsteidza ASV, bet brīžiem bija otrādi. 2008. gadā rūpniecības un celtniecības kopapjoms ES bija par 27% lielāks nekā ASV. Diemžēl pēc 2015. gada īstenotā politika ievērojami iedragāja Eiropas Savienības rūpniecības un celtniecības ražošanas potenciālu. No 2015. gada Eiropas Savienība stabili atpaliek no ASV pēc rūpniecības un celtniecības kopapjoma. 2024. gadā ASV rūpniecības un celtniecības ražošanas kopapjoms jau bija par 18% lielāks nekā ES," – tā J. Paiders par globālo ainu minētajā pētījumā.
No globālo faktu kopas ir tikai viens secinājums – Latvija ir atpaliekošā globālā klasterī un cerēt uz Vācijas, Francijas, Nīderlandes, Beļģijas un vēl dažu donorvalstu labvēlību, ka tās arī turpmāk atbalstīs betona liešanu Latvijā, būtu muļķīgi, jo donorvalstīm drīz pašām vajadzēs kredītus. Noņemot ES fondu atbalstu, šobrīd Latvijas IKP un arī budžets kļūtu par kādu piektdaļu mazāki. Tas būtu sāpīgi. Ļoti! Tomēr šādi tiktu izbeigta betona liešanas ēra, kam sekotu neizbēgama pārvaldes aparāta mazināšana. Mūsu ekonomika kļūtu dabīga un tāpēc veselīga un efektīva. Pat sportā dopinga atkarība sagrauj sportistu, ja domājam līdzībās.