Sistēma jāvērtē plašākā kontekstā, proti – kā līdzeklis sabiedrības drošības un vides kvalitātes uzlabošanai, pašvaldību dienestu un patversmju darba atvieglošanai, kā arī labvēlīgas attieksmes veidošanai pret dzīvniekiem un to īpašniekiem sabiedrībā.
Dzīve piespieda
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta pārstāve Inga Kronenberga uzsver, ka nepieciešamîbu obligāti reģistrēt visus valsts teritorijā dzīvojošos suņus radīja aizvien pieaugošais pamesto un patversmēs nonākošo suņu skaits un nespēja saukt pie atbildības saimniekus, kas par tiem nerūpējas vai dara pāri. "Latvijā par suņiem nav nekāda uzskaite, ir tikai pieņēmumi. Lēšam, ka mūsu valstī ir ap 160 000 suņu. LDC ir reģistrēti ap 16 tūkstošiem suņu. Lielākā daļa ir tie, kas piedalās izstādēs vai kādreiz uz laiku ir izbraukuši ārpus valsts, jo šādos gadījumos dzīvnieks obligāti jāčipē un jāreģistrē datubāzē. Laiks steidzas. Ir apzinīgi saimnieki, kuri vēlas savlaicīgi veikt čipēšanas procedūru, bet ir cilvēki, kuri vienmēr visu atstāj uz pēdējo brīdi. Es mudinātu šo neatliekamo procedūru veikt laikus, lai pēc 1. jūlija nerodas sastrēgumi veterinārajās klīnikās un LDC datubāzē, kas atrodas ZM ēkā Republikas laukumā 2," norāda Kronenberga.
Viņa arī nosauc iemeslus, kādēļ dzīvniekam jāievada čips: "Ar mikroshēmu iezīmētajiem dzīvniekiem nebūs problēmu atrast saimnieku noklīšanas gadījumā – patversmes darbinieks vai veterinārārsts var nolasīt mikroshēmu un atrast suņa saimnieku, kā arī nepieciešamības gadījumā, nolasot datus, varēs noteikt, vai suns ir potēts, piemēram, pret trakumsērgu. Iespējams, arī noteikt cilvēku, kurš varmācīgi izrīkojies ar suni vai kura dzīvnieks sakodis cilvēku. Suņu čipēšana ļaus policijai efektīvāk nodrošināt sabiedrisko kārtību." Turklāt tas palīdzēs operatīvi atrast dzīvnieku arī tad, ja viņš noklīdīs svešā valstī, jo LDC datubāze būs pieslēgta starptautiskajai Petnet datubāzei.
Arī kaķus un seskus
Čips ir risa graudiņa lieluma kapsulā ievietota mikroshēma, ko ar īpašu adatu ievada dzīvniekam zem ādas, parasti kreisās lāpstiņas rajonā, un šî procedūra nerada dzīvniekam sāpes vai diskomfortu. Čips jāievada tikai vienu reizi, un tas darbojas visu dzīvnieka mūžu. Ja dzīvnieks ir reģistrēts LDC datubāzē, unikālais ciparu kods glabās informāciju par dzīvnieku šķirni, vecumu, dzimumu, vārdu, ārējo izskatu un īpašajām pazīmēm. Datubāze saturēs arī ziņas par suņa îpašnieku – viņa vārdu, uzvārdu, tālruni, e-pastu, adresi. Datubāzē papildus ietverts arī mikroshēmas numurs, tetovējuma numurs, pases numurs, dzīvnieka sterilizācijas datums, ja tāda veikta, kā arī atzīme par pēdējo vakcināciju pret trakumsērgu.
Vienotajā LDC datubāzē var reģistrēt arī kadus un mājas seskus, kuriem ievadīts mikročips, bet tas pagaidām nav obligāti.
Ievadītā čipa reģistrāciju LDC datubāzā var uzticēt veterinārārstam, kas ir ērti laika ietaupījuma ziņā, jo dzīvnieku uzreiz var čipēt, vakcinēt un reģistrét, bet par reģistrāciju LDC būs papildus jāmaksā trīs līdz pieci eiro. Reģistrēt var arī vietējā pašvaldîbā vai personīgi ierodoties Zemkopības ministrijas LDC. Līdzi jāņem īpašnieka personu apliecinošs dokuments un dzīvnieka pase.
Lai informācija datubāzē saglabātu aktualitāti, suņa dzīves laikā īpašniekam ir pienākums ziņot LDC par dzīvnieka turēšanas vietas maiņu, nāvi, pazušanu vai atrašanu, kā arī īpašnieka maiņu.
LDC datubāzē nereģistrētam čipam faktiski nav nozīmes, jo tad nav iespēju noskaidrot dzīvnieka îpašnieku.
Sods par suņa nereģistrēšanu fiziskām personām paredzēts no septiņiem līdz 210 eiro, juridiskām – no 15 līdz 350 eiro, atkārtots sods vairākkārt pieaugs. Plānots, ka kontroles funkcijas veiks pašvaldība, bet Pārtikas un veterinārais dienests — dzīvnieku izstādēs un savos uzraudzības objektos.
Visu Teklas Šaiteres rakstu Bez čipēšanas vairs nevarēs lasiet ceturtdienas, 12. novembra laikrakstā Diena!