"Tiks izvērtēts, vai, pieņemot Iesalnieku darbā, nav notikusi pienākumu nepildīšana attiecībā uz interešu konflikta novēršanu vai pieļauts iekšējo normatīvo aktu pārkāpums," norāda Briškens.
Viņš ir arī uzdevis EDzL valsts kapitāla daļu turētājai izvērtēt iespējamu vēršanos kompetentajās institūcijās.
"Latvijas vēsturē lielākā būvniecības līguma uzraudzība jānodrošina atbilstoši augstākajiem standartiem," uzsver ministrs.
Jau vēstīts, ka Iesalnieks pašlaik ir EDzL Projekta ieviešanas un vadības departamenta būvdarbu līgumu vadītājs, savukārt jaunos pienākumus viņš pilda no pagājušā gada 20.decembra.
Sociālajos tīklos Iesalnieks iepriekš paziņoja, ka viņš ir uzņēmies profesionālu izaicinājumu ārpus politikas, tāpēc pārskatāmā nākotnē uz politiskiem amatiem vairs nekandidēs.
Savukārt EDzL pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka EDzL izsludinātajā konkursā uz Projekta ieviešanas un vadības departamenta būvdarbu līgumu vadītāja amatu tika saņemti 19 pieteikumi. Konkurss norisinājās divās kārtās.
Iesalnieka pieredze un izglītība tika atzīta par atbilstošāko, novērtējot interviju laikā un atlases laikā doto uzdevumu izpildes gaitā demonstrēto izpratni par publiskā sektora un valsts kapitālsabiedrību darbību, būvniecības tiesisko regulējumu, pieredzi dažāda veida juridisko dokumentu sagatavošanā un izpildes kontrolē, skaidroja EDzL pārstāvji. Tāpat kompānijā norādīja, ka darba līgums ar Iesalnieku ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.
Tāpat ziņots, ka Iesalnieks bijis Nacionālās apvienības valdes loceklis, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs, iepriekšējā satiksmes ministra Jāņa Vitenberga (NA) padomnieks juridiskajos jautājumos. Savukārt Augstāko izglītību Iesalnieks ieguvis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
EDzL ir projekta "Rail Baltica" nacionālais ieviesējs Latvijā. EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.