Lūgts komentēt Dienas rīcībā esošo informāciju par viņa sarunām ar Reinbahu, tostarp sarunu audioierakstos dzirdamo, Ķirsis sniedza sekojošu atbildi: "Informēju, ka 2021. gada 26. maijā Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis parakstīja rīkojumu, ar kuru atstādināja no amata Rīgas domes Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu. Šajā pašā dienā tika sasaukta preses konference, kurā atbildes uz mediju pārstāvju jautājumiem sniedza Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks un Rīgas pilsētas Izpilddirektora padomnieks Māris Knoks. Preses konferencē sabiedrība tika informēta par pieņemtā lēmuma motivāciju un apstākļiem (...). Lai netraucētu tālākai objektīvai faktu un apstākļu noskaidrošanai, plašākus komentārus nevarēšu sniegt."
Šajā preses konferencē pēc Staķa paziņojuma par Reinbaha atstādināšanu Ķirsis pauda, ka ir saņemta informācija no trauksmes cēlēja par vairākiem pārkāpumiem departamentā. Iespējams, SD pieļauta fiktīva nodarbinātība, pašvaldības mantas izšķērdēšana un interešu konflikts. Lēmums par Reinbaha atstādināšanu esot pieņemts, jo viņš atteicies sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to esot pamatotas aizdomas, ka viņš varētu censties slēpt informāciju, vai ietekmēt pārbaudi. Savukārt Knoks pauda, ka divas disciplinārlietas Reinbaham jau ir noslēgušās ar disciplinārsodiem un ir ierosināta vēl viena.
Reinbahs Dienai sacīja, ka jau šonedēļ apstrīdēs Staķa lēmumu tiesā, jo uzskata to par nepamatotu, tostarp par iespējamām nelikumībām SD, kuras it kā esot minētas Staķa pieminētā kāda trauksmes cēlāja ziņojumā. Viņš arī norādīja, ka jau uzreiz pēc disciplinārsoda piemērošanas viņš ir vērsies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 20. panta nosacījumiem, "iesniegt rakstveida iesniegumu Rīgas domes priekšsēdētājam, uzdodot pārtraukt darbības, kas pārsniedz pašvaldības domes priekšsēdētāja tiesības un pilnvaras, tādā veidā pieļaujot Krimināllikuma 317. pantā noteikto pārkāpumu."
Dīvaini solījumi un draudi
Pēc Dienas informācijas, Ķirsis un Knoks aprīlī aptuveni divas nedēļas intensīvi veikuši darbības, kuru mērķis bijis panākt, ka Reinbahs piekrīt atstāt SD direktora amatu, atbrīvojot vietu, iespējams, attiecīgiem politiķiem tīkamākam kandidātam. Reinbahs gan sarunā ar Dienu norādīja, ka Ķirsis jau pērn decembrī licis saprast, ka viņa palikšana SD vadītāja amatā nav vēlama. Taču Ķirša un Knoka plāna "mierīgā" versija nav izdevusies, tāpēc notika viņu jau iepriekš Reinbaham iezīmētais otrais scenārijs.
Dienas rīcībā esošie Ķirša, Knoka un Reinbaha sarunu audioieraksti, ļauj izdarīt pieņēmumu, ka Rīgas vicemērs un izpilddirektora padomnieks izdarījuši spiedienu uz Reinbahu, lai viņš atkāptos no amata. Būtībā divu nedēļu periodā veicot darbības, ko varētu pielīdzināt šantāžai un tirgošanās ar ietekmi, tiek mēģināts panākt, lai Reinbahs piekristu pārcelšanai citā – ne tobrīd, ne arī patlaban neizveidotā pašvaldības struktūrvienībā - Infrastruktūras pārvaldes vadītāja vietnieka amatā. Turklāt gan Ķirsis, gan īpaši Knoks liek saprast – ja Reinbahs "brīvprātīgi" nepiekritīs piedāvājumam faktiski atkāpties no SD vadītāja amata, pret viņu tiks uzsāktas disciplinārlietas un meklēti iespējami pārkāpumi līdz brīdim, kamēr būs pietiekams pamats atbrīvot viņu no darba.
Par Reinbaha iebildumiem, ka piedāvātais amats un struktūrvienība pat vēl nav izveidoti, un ka nav zināms ne amata apraksts, ne citas svarīgas nianses, Ķirsis norāda, ka tās ir nebūtiskas lietas, kuras viņš atrisinās. Turklāt uz Reinbaha paustajām bažām par potenciālā vadītāja attieksmi pret viņu, Ķirsis liek saprast, ka nepieciešamības gadījumā viņš varēs ietekmēt šīs struktūrvienības vadītāju: "...es varu arī vadītāju pamainīt."
Vienā no tikšanās reizēm Reinbaham tiek iedota jau sagatavota vienošanās ar Ķirša parakstu par pārcelšanu, ietverot arī jauno amata nosaukumu un atalgojuma apmēru, kurš kopumā ir lielāks nekā šobrīd esošā departamenta direktora alga. Savukārt, kad nākamajā tikšanās reizē Reinbahs norāda uz virkni juridisku apsvērumu par to, ka šāda vienošanās ir prettiesiska un no noslēgšanas brīža pat nebūtu spēkā, Ķirsis un īpaši Knoks jau diezgan asi uzstāj, ka vai nu tāda tiek parakstīta vai arī Reinbahs saņems disciplinārsodu. Reinbaham nepiekrītot šim piedāvājumam, tiek izpildīti draudi un viņš saņem disciplinārsodu.
Šeit būtiski norādīt savdabīgu niansi – faktiski gan Ķirsis, gan Knoks vairākkārt nepārprotami norāda, ka gadījumā, ja Reinbahs parakstīs vienošanos, disciplinārlietas pret viņu tiks izbeigtas. Šādi amatpersonu izteikumi liecina par divām iespējām – vai nu Ķirsis un Knoks apzinās, ka disciplinārlietas ir safabricētas vai tās ir ar vāju tiesisko pamatojumu, vai arī pretējā gadījumā – savu noteiktu mērķu sasniegšanai viņi plānojuši noslēpt darbinieka pārkāpumu. Vēl vairāk – sajūtot Reinbaha bažas, ka viņš var tikt piemānīts un plānotā struktūrvienība var netikt izveidota, Knoks norāda, ka vienošanās skaidri paredz – ja dokumentā ierakstītā Infrastruktūras pārvalde netiek izveidota, vienošanās zaudē spēku un faktiski atgriežas līdzšinējā situācija – Reinbahs paliek esošajā amatā. Līdz ar to rodas būtiskas šaubas par Knoka un Ķirša pieminēto disciplinārlietu patiesajiem cēloņiem.
Dienas rīcībā esošie sarunu audioieraksti ļauj nojaust, ka personas, kas mēģina piespiest Reinbahu atteikties no SD vadītāja amata, apzinās, ka nav nekāda pamata viņa pārcelšanai citā amatā, kā vienīgi tas, ka ir nepieciešams atbrīvot vietu kādam citam kandidātam. Ķirsis vairākkārt sarunās atzīst ka pret Reinbaha darba kvalitāti viņam nav nekādu iebildumu. Savukārt pēc Knoka teiktā - ja Reinbahs nepiekritīs aiziet no ieņemamā amata, tad izmantojot savu administratīvo resursu un tiesības, piemēram, ierosināt disciplinārlietas un piemērot disciplinārsodus, Reinbahs tik un tā agrāk vai vēlāk tiks atbrīvots no amata. Vienlaikus saprotot, ka uz sarunu brīdi šāda pat formāla pamata piemērot sodu nav, tiek norādīts, ka tāds pamats ātri tiks atrasts, kādas no tuvākajām veicamajām pārbaudēm ietvaros.
KNAB vērtē trauksmes ziņojumu
Jau pēc pirmajām sarunām, kad Ķirsis mēģina panākt Reinbaha aiziešanu no amata, viņš aprīļa vidū vērsies KNAB ar trauksmes cēlāja ziņojumu. Lai gan KNAB, atsaucoties uz likuma normām atteicās sniegt jebkādus komentārus, ziņojuma iesniegšanas faktu Dienai apstiprināja pats Reinbahs, un nojaušams, ka uz kārtējā disciplinārsoda piemērošanas brīdi KNAB jau sekoja līdzi notiekošajam, turklāt birojs esot arī apstiprinājis ziņojuma pirmšķietamu atbilstību trauksmes cēlāja ziņojumam un uzsācis atbilstošu procesu visu apstākļu noskaidrošanai pēc būtības.
Zīmīgi, ka viens no Reinbaha atstādināšanas iemesliem arī bija tieši kāds trauksmes cēlāja ziņojums par iespējamām nelikumībām SD. Nevar izslēgt, ka šāda sagadīšanās ir saistīta ar Reinbaha iesniegumu un KNAB iespējamajiem uzdotajiem jautājumiem Ķirsim un Knokam.
Tieši saistībā ar augstāk minēto, KNAB iesniegtajā Trauksmes cēlāja ziņojumā Reinbahs citstarp pauž aizdomas, ka šādas Ķirša un Knoka darbības atbilst Krimināllikuma 317. pantā un 326.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm, kas izpaudušās kā Rīgas domes vadošo amatpersonu prettiesiskas darbības, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli un tirgojoties ar ietekmi.
Piebilde:
Attēlos redzamajos sarunu atšifrējumos persona "A" ir Ķirsis, persona "B" ir Reinbahs, persona "C" ir Knoks.
Saruna 1:
Saruna 2:
Saruna 3:
Saruna 4:
