Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +6 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Cīņa par pašmāju biznesu ārkārtas sēžu režīmā

Kredītgarantijas tiem uzņēmumiem, kuriem bankas pārskatīs kredītu nosacījumus, atbrīvošana no uzņēmumu ienākuma nodokļa un iespējama PVN atmaksas termiņa saīsināšana - tie ir tikai daži no valdībā apspriestajiem variantiem, kā palīdzēt tiem uzņēmumiem, kas Krievijas sankciju dēļ cietīs visvairāk. Paralēli ārkārtas režīmam pašmājās par iespējamiem palīdzības mehānismiem tiek spriests arī Eiropas līmenī, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Piektdien Eiropas Komisija (EK) rīkoja ārkārtas sēdi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu augļu un dārzeņu audzētājiem. Tieši šī nozare no sankcijām jau tagad cieš visvairāk, jo ir ražas pilnbrieds un sākas tās novākšanas sezona. EK sola kompensācijas. Par skaitļiem pagaidām vēl netiek runāts. Zināms, ka jau tagad lielai daļai ES dalībvalstu dārzeņu un augļu cenas kritušās pat par 50%. EK ārkārtas sēdē Baltijas valstis pārstāvēja biedrības Zemnieku saeima pārstāve, kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa. Viņa Dienai atklāj, ka dalībvalstis visvairāk uztraucis jautājums, kā nosargāt vietējo tirgu. Apjukums valdījis, arī runājot par iespējām atrast jaunus noieta tirgus.

"Visas valstis, kas bija ieradušās uz sanāksmi, viennozīmīgi norādīja, ka tirgus ir apstājies. Stipri jūtama ir arī Polijas ietekme. Tā ar savām zemajām cenām ir paspējusi ne tikai paiet malā no Krievijas, bet maksimāli ar savu preci piepildīt Eiropas tirgu. Cenu kritums pārējās valstīs ir līdz 50%. Šobrīd neviens īsti nesaprot, uz kuru pusi vispār skatīties. Tiklīdz tirgus ir ciet un neiet krava pēc kravas uz Krieviju, kā tas bija līdz šim, faktiski visa ražošana ir apstājusies," situāciju nozarē aprakstījusi Strazdiņa.

Nākamā nozares tikšanās plānota trešdien, tad valstīm jāsagatavo konkrēti aprēķini. Tikmēr pie Krievijas robežas veidojas dārzeņu un augļu kravas auto sastrēgumi. Piektdien pienāca ziņas, ka šoferi nezina, ko iesākt ar kravu. Dienā, kad Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja par sankciju ieviešanu, daudzi Eiropas pārvadātāji ar kravām jau atradās ceļā uz Krieviju. Eiropas līmenī tiek apspriests, kur likt pārtikas atkritumus, kas būs palikuši, zūdot tik plašam eksporta tirgum. Kā viena no iespējām tiek piesaukta humānās palīdzības kravu organizēšana Āfrikai. Arī Latvijas audzētāji tam būtu gatavi, tikai ar nosacījumu, ka par to vismaz daļēji tiek maksātas kompensācijas.

Kā norāda Ekonomikas ministrijā, pērn sankcijām pakļautie produkti no Latvijas uz Krieviju tika eksportēti teju 53 miljonu eiro apmērā. Par atbalstu visvairāk cietušajiem uzņēmumiem, visticamāk, valdība lems otrdien.

Visu Aļonas Zanderes rakstu lasiet pirmdienas, 11.augusta, laikrakstā Diena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas