Analizējot no 2014. gada jūlija līdz 2015. gada jūnijam deklarētos ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamos darījumus, Diena kopā ar piesaistītajiem ekspertiem secināja, ka dažādu nelikumīgu shēmu rezultātā apritē nonāk 0,8–1,5 miljardi eiro skaidras naudas, bet nodokļos netiek nomaksāti simtiem miljonu eiro.
Viens no galvenajiem nosacījumiem PVN shēmu izveidošanai ir iespēja piereģistrēt fiktīvu uzņēmumu (starpniekuzņēmums, kas neveic reālu saimniecisko darbību, bet kura dibināšanas mērķis ir piedalīties dažādās nelikumīgās shēmās, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, tajā skaitā PVN shēmās) un iekļaut to PVN maksātāju reģistrā. Šādam uzņēmumam nepieciešams atvērt norēķinu kontu bankā, bet to uzraudzība ir nevis Valsts ieņēmumu dienesta (VID), bet Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) tiešā kompetencē. Tāpēc Diena lūdza FKTK skaidrojumu, kā potenciālie nodokļu noziegumi preventīvi tiek izskausti banku sektorā. Diemžēl nācās secināt, ka apkarošanas process aizvien notiek sadrumstaloti katrā institūcijā atsevišķi un tas neļauj sasniegt efektīvu rezultātu, bet vienlaikus VID un Finanšu ministrija, lai cīnītos ar ēnu ekonomiku, arī PVN shēmām, uzliek arvien smagāku birokrātisko un kontroles slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, taču efektīva sadarbība iestāžu starpā nenotiek. Tā, starp citu, ir viena no Māra Kučinska (ZZS) valdības prerogatīvām.
Katrs ganās savā lauciņā
Ja Latvijā reģistrētam uzņēmumam nebūs atvērts konts Latvijas kredītiestādē, tam būs grūti panākt tā iekļaušanu PVN maksātāju reģistrā, skaidro eksperti. Arī bankām no nākamā klienta jāiegūst plaša informācija par plānoto darbības jomu un citām niansēm. Uz Dienas lūgumu izskaidrot, kā FKTK uzrauga kredītiestāžu pienākuma veikt klientu padziļinātu izpēti izpildi pirms konta atvēršanas, FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktore Maija Treija sniedza vispārīgu atbildi, ka FKTK ir savas uzraudzības metodes, un aicina pētīt FKTK izdotos normatīvos noteikumus, "kas ļoti detalizēti apraksta, kā bankām un licencētām maksājumu un e-naudas iestādēm jāveic klientu padziļinātā izpēte un kam tieši FKTK uzraudzībā pievērš uzmanību. Atbilstības kontroles jomā FKTK veic plānotas klātienes un neklātienes pārbaudes, kā arī mērķa pārbaudes. Kopš FKTK izveidots Atbilstības departaments, pārbaužu skaits un dziļums ir būtiski palielināts".
Lūgta izskaidrot faktu, ka teju visiem no gada laikā identificētajiem 5,5 tūkstošiem fiktīvo uzņēmumu (saskaņā ar Dienas veikto pētījumu) ir izdevies atvērt norēķinu kontus Latvijas kredītiestādēs, Treija norāda, ka FKTK rīcībā nav šādas oficiālas informācijas par Dienas minēto uzņēmumu skaitu. "Ja VID saskata kādu konkrētu tendenci un tai ir konkrēts pazīmju kopums, tas vēršas pie FKTK un bankām, lai tās pievērstu pastiprinātu uzmanību šādiem aspektiem. FKTK sadarbojas ar VID, bet līdz šim šādi pieprasījumi nav saņemti," akcentē FKTK pārstāve. Šo Treijas viedokli gan apstrīd eksperti, norādot: "Jautājums nav par to, ko dara VID, bet gan par to, ko dara FKTK. Neatkarīgi no tā, vai VID vēršas vai nevēršas pie FKTK un kredītiestādēm, FKTK pašai ir tiesības lūgt informāciju un VID atbalstu šādos jautājumos."
Skaidru viedokli nepauž
Piekrītot, ka kontroles sistēma nevar būt 100% droša, eksperti akcentē, ka 5,5 tūkstoši fiktīvu juridisko personu gadā, kam izdevies atvērt šos norēķinu kontus, ir pietiekami liels skaits, lai to neuzskatītu par nebūtisku sistēmas nepilnību. Tāpēc FKTK tika lūgts viedoklis, kas būtu maināms, lai situāciju uzlabotu. Arī uz šo jautājumu Diena saņēma vispārīgu atbildi, kur tā arī nebija minēti konkrēti priekšlikumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem. "Šeit nebūs vienas receptes, jo bankas klienti un to saimnieciskā darbība atšķiras, tāpēc bankām ir prasība pārzināt savu klientu saimniecisko darbību un veikt klientu padziļināto izpēti. Banku pienākums ir izveidot tādu iekšējās kontroles sistēmu, lai brīdī, kad klients veic darījumu, kurš neizriet no tā deklarētās darbības, kas bankai ir saprotama, pamatojoties uz sākotnējo izpēti, ir pamats ziņot VID. VID būtu nepieciešams ļoti detalizēti definēt, kādām pazīmēm bankām būtu pastiprināti jāvērš uzmanība un kādas ir biežākās tipoloģijas. Tad šo informāciju bankas var efektīvi izmantot savu iekšējo kontroles sistēmu stiprināšanai," norāda Treija. Dienas uzrunāti eksperti gan akcentē, ka katra iestāde pilda savus likumā noteiktos pienākumus un šāda FKTK atbilde liek domāt, ka FKTK nav sava viedokļa vai arī visa atbildība vienkārši tiek novelta uz VID. Turklāt, ja ir skaidri redzams, ka klienta reālā darbība ir "līdzdalība PVN shēmās", šobrīd bankas faktiski var izvairīties ziņot par to.
Jautāta, vai FKTK, veicot kredītiestāžu uzraudzību, pievērš uzmanību citu Latvijas nodokļu maksātāju veiktajiem pārskaitījumiem uz Latvijā reģistrētu uzņēmumu kontiem ārvalstu bankās (tajā skaitā minētajiem 5,5 tūkstošiem fiktīvo PVN maksātāju) un pārbauda, vai šiem gadījumiem banka ir pievērsusi uzmanību un ziņojusi Kontroles dienestam, Treija norāda: "FKTK nevar būt viedoklis par šo nosaukto uzņēmumu skaitu, jo neesam detalizēti iepazinušies ar šādu informāciju. Ja VID saskata kādu konkrētu tendenci, tas vēršas pie mums, un varam banku redzesloku sašaurināt, sniedzot konkrētu pazīmju kopumu."
Ekspertu aprēķini liecina, ka reālu saimniecisku darbību veicošo uzņēmumu deklarēto darījumu apjoms ar minētajiem 5,5 tūkstošiem fiktīvo uzņēmumu gada laikā sasniedzis teju vienu miljardu eiro. Diena vēlējās noskaidrot, kāda šīs summa daļa ir nonākusi FKTK redzeslokā, par ko kredītiestādes nav pienācīgi izpildījušas pienākumu ziņot Kontroles dienestam, taču FKTK būtībā izvairījās no atbildes, arī nenorādot savus konkrētos datus. "FKTK rīcībā nav konkrētas informācijas par jūsu minēto aprēķinu, tāpēc arī grūti noteikt, kāda daļa no tā atspoguļojas veikto pārbaužu materiālos. Gribētu atzīmēt, ka PVN shēmu realizācijai tiek izmantoti ne tikai Latvijas banku konti, bet arī finanšu iestādes citās valstīs, kā arī nebanku finanšu iestāžu pakalpojumi. Lai noteiktu "Latvijas banku pienesumu" jautājumā minētajā apjomā, būtu jāveic aprēķini. Ja VID redz konkrētu tendenci un no tās izrietošo pazīmju kopumu, tas vēršas pie mums, lai banku kontroles sistēmas tiktu uzlabotas un papildinātas ar specifiskām funkcionālām iespējām vajadzīgajā virzienā," pauda Treija. Viņa arī norādīja, ka FKTK atbild par finanšu sektora stabilitāti un iestādes kompetencē nav nodokļu administrēšana.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 24. jūlija, avīzē Diena!
viesis
TYT
jā