Žagars atzīmēja, ka liela daļa Krievijas politisko bēgļu ir mākslas cilvēki. Jautājums ir, kāda ir mūsu attieksme pret viņiem - ja Krievijas mākslinieks ir paudis noraidošu attieksmi pret karu un līdz ar to bijis spiests aizbraukt no valsts, tad mums tas būtu kaut kādā mērā jānovērtē, izteicās teātra direktors.
Viņa skatījumā, ja Eiropa šiem cilvēkiem no Krievijas nedod vīzas iebraukšanai, tas, iespējams, māksliniekus aptur iestāties pret karu, jo iestāties pret karu un palikt dzīvot un strādāt Krievijā neesot nekādu iespēju.
Pēc Žagara vārdiem, būtu "jāpaplašina koridors" un jāpilnveido kritēriji, ko Eiropā definē kā politisko bēgli, kam tiek dota iespēja iebraukt, dzīvot un strādāt.
Domāju, ka Eiropai un varbūt īpaši pierobežas valstīm būtu svarīgi izstrādāt kritērijus, uz kādiem uzņemt režīmam pretēji domājošus cilvēkus no Krievijas, piebilda Žagars.