Studēt RTU iesaka 854 aptaujātie darba devēji. Šai augstskolai ar 636 balsīm seko Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte ar 278 balsīm, biznesa augstskola Turība ar 266 balsīm, bet 223 darba devēji iesaka studēt Banku augstskolā.
Starp darba devēju ieteiktākajām profesionālajām izglītības iestādēm un koledžām pirmo vietu ar 93 balsīm ieņem Rīgas Tehniskā koledža, otro vietu ar 83 balsīm ieņem Rīgas Valsts tehnikums, kam ar 40 balsīm seko Rīgas Centrālā koledža, ar 37 balsīm Rīgas Juridiskā koledža, ar 36 balsīm Alberta koledža, ar 34 balsīm Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums, kā arī Rīgas Amatniecības vidusskola ar 32 balsīm.
Šogad darba devēju ieteiktākās studiju programmas ir informācijas tehnoloģijas, datorsistēmas un datorzinātnes, finanses, būvniecība, tūrisms, tiesību zinātne, uzņēmējdarbības vadīšana, komunikācijas zinātne, loģistika, kā arī enerģētika un elektronika.
Darba devēji augstāko novērtējumu devuši RTU studiju programmai Datorsistēmas, šo programmu iesaka 132 darba devēji. 109 darba devēji iesaka izvēlēties LU bakalaura studiju programmu Datorzinātnes, 78 iesaka Banku augstskolas programmu Finanses, 73 darba devēji iesaka izvēlēties Rīgas Ekonomikas augstskolas programmu Ekonomikas un uzņēmējdarbība, bet 63 darba devēji iesaka studēt RTU programmā Būvniecība.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) šodien preses konferencē norādīja, ka viena no Latvijas problēmām ir sadarbības trūkums starp darba tirgu un izglītības sistēmu. Pēc ministra teiktā, nākotnē veidosies pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas speciālistiem, kuru deficīts pēc pāris gadiem var sasniegt 16 000 cilvēku. Tāpat vidējā profesionālajā izglītībā nākamajos gados veidosies 30 000 cilvēku deficīts.
Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) uzskata, ka problēmas darba tirgū saglabāsies tik ilgi, kamēr sabiedrībā valdīs priekšstats, ka jādodas studēt tur, kur ir lēti, viegli mācīties un viegli pabeigt studijas. "Ir jāizveido jauna izglītības satura koncepcija, kurā priekšroka tiktu dota kompetencē balstītam saturam, kas ļautu skolēniem novērtēt savas spējas un karjeras iespējas," uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs.
Didzis
Yes.