Dārzkopības institūtā Dobelē jau jūtama pavasara elpa. Rudens un ziema bija grūts pārbaudījums institūta vadībai un darbiniekiem – straujā energoresursu palēciena dēļ vienubrīd bija bažas, vai nevajadzēs iestādi slēgt. Lai samazinātu izdevumus, no četrām ēkām izmantota tikai viena, atlaista daļa darbinieku, tomēr arī ekonomijai ir robežas, jo nevar atslēgt saldētavas, kur glabājas tūkstošiem paraugu. Šobrīd gan lielais satraukums ir mazinājies un nākotne rādās gaišākos toņos.
Ekonomē, kur var
"Aiz muguras mums ir divi smagi gadi, jo, lai veiktu pētījumus, mums ir jāuztur liela infrastruktūra – modernas laboratorijas, augļu glabātavas, saldētavas, un vēl jo lielāks šis pārbaudījums kļuva energokrīzes dēļ, līdz pat jautājumam – būt vai nebūt institūtam. Par laimi, pavasara vēsmas jūtamas ne tikai dabā, bet arī zinātnes finansējumā, kas liek atvieglotāk ievilkt elpu," situāciju raksturo Dārzkopības institūta (DI) direktore Inese Ebele, kas DI vada septīto gadu. Saimniecība ir liela, jo bez bāzes punkta Dobelē ir arī pētījumu centrs Pūrē, kas pievienojās 2016. gadā. Kopumā abās vietās strādā ap 100 cilvēku.
DI direktore ar šausmām atceras pagājušajā gada augustu, kad apkures rēķins sasniedza gandrīz 17 000 eiro (2021. gadā kopumā bija 40 000 eiro), pat apsvēruši domu – atslēgt glabātavas. Sākotnēji arī bija vājas cerības uz valsts atbalstu, jo DI saņēmēju listē nebija iekļauts. Tikai pēc nozares iejaukšanās tajā ietverts. Nomainīt gāzi uz alternatīviem apkures veidiem arī uzreiz nav iespējams, bet to noteikti izdarīšot šovasar, apsverot saules paneļu iegādi un arī granulu katla ierīkošanu. L
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 17. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!