Naudas ieguldīšanas un noguldīšanas iespējas ir plašas, sākot no termiņdepozītiem un krājobligācijām līdz augstāka un zemāka riska ieguldījumiem finanšu tirgos. Ņemot vērā, ka joprojām vairākums mājsaimniecību brīvo līdzekļu glabājas norēķinu kontos komercbankās, Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns jau iepriekš norādījis, ka tas, protams, raisa jautājumus par mājsaimniecību pārspīlēto vēlmi pēc likviditātes vai nepietiekamu finanšu pratības līmeni.
Šā gada sākumā iedzīvotāji turēja banku kontos, tai skaitā depozīta veidā, 10 miljardu eiro. No tiem norēķinu kontos bija deviņi miljardi eiro, 394 miljoni eiro ieguldīti depozītos un 639 miljoni eiro – ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu. Šobrīd lielākā daļa iedzīvotāju līdzekļu ir pārvirzīti uz noguldījumu risinājumiem. Norēķinu kontos iedzīvotāji atstājuši astoņus miljardus eiro, par miljardu eiro mazāk nekā gada sākumā. Savukārt depozītos novirzīti 1,2 miljardi eiro, gandrīz par 800 miljoniem eiro vairāk nekā gada sākumā. To noteicis ieguldījumu procentu likmju pieaugums. Nemainīgi populārākais depozīta termiņš ir viens gads, tajā noguldījumu summa pieaugusi līdz 958 miljoniem eiro (gada sākumā – 232 miljoni eiro). Līdz ar to summa krājrīkos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu pieaugusi ļoti nedaudz – līdz 697 miljoniem eiro (+58 miljoni eiro), liecina Latvijas Bankas dati par oktobri.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 21. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00