Saeima tikko rekordtempā pieņēma jaunu likumu Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam. Likums izslēdz no Saeimas un pašvaldību darba deputātus, kuri neuzrāda sertifikātu par vakcinēšanos pret Covid-19 vai apliecinājumu, ka ir izslimojuši, vai vismaz ārstu konsilija atzinumu, ka nevar šobrīd vakcinēties, plus negatīvu Covid-19 testu. Jūs kā tiesību eksperts tur saredzat juridiskas problēmas un apstrīdēšanas potenciālu Satversmes tiesā (ST)?
Šeit es gribētu runāt par trim lietām: par formu, likuma saturu un iespējamām sekām. Sāksim ar formu. Ja mēs runājam par to, vai Saeima šādu likumu (es to saukšu par "papildu prasībām deputātiem") varēja pieņemt, es domāju, ka noteikti varēja pieņemt. Tas nav ekspertu, bet politiskās izšķiršanās jautājums – vai to pieņemt vispār, jo Saeima ir vienīgais visas tautas pārstāvniecības orgāns Latvijā un tamdēļ ar absolūtu iekšēju autonomiju. Te jāatceras arī hronoloģija. Sākumā sabiedrībā virmoja neapmierinātība, ka vakcinācijai netiek pakļauti ierēdņi, bet tad, kad Ministru kabinets (MK) noteikumos Nr. 720 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu ar 5. punktu noteica obligāto vakcināciju valsts sektorā strādājošajiem, visu skati pievērsās arī Saeimas deputātiem un tiesnešiem. Un laikam jau valdību veidojošajam vairākumam kļuva neērti, ka uz Saeimas deputātiem šos noteikumus attiecināt nevarēja.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 22. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!