Jaunie karavīri dienestu sāks ar kareivja profesijas pamatiemaņu apgūšanu Sauszemes spēku Kājnieku brigādes instruktoru vadībā. Šogad jau septītajā militārās pamatapmācības kursā viņi iegūs pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, apgūstot tādus priekšmetus kā ieroču, šaušanas, sakaru un ierindas apmācību, topogrāfiju, orientēšanos, psiholoģiju, normatīvos aktus, fizisko sagatavošanu un medicīnu, tostarp paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanu, kā arī lauka kaujas iemaņas.
Savukārt kolektīvajā apmācībā, kas sāksies pēc karavīra zvēresta došanas, jaunie karavīri galvenokārt apgūs lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī. Pēc pamatiemaņu apgūšanas militārais dienests turpināsies, izvēlētajā vienībā apgūstot iemaņas specialitātē un turpinot kolektīvo apmācību.
Kareivja profesiju, kas ir militārās karjeras sākumposms, apgūst Kājnieku skolā vai Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē. Lai kļūtu par kareivi, kandidātam jābūt Latvijas pilsonim, kas ieguvis vismaz pamatizglītību un ir vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Militārajā dienestā, tostarp studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, pieņem kā vīriešus, tā arī sievietes, kuru skaits šobrīd veido 15,3 procentus no kopējā karavīru skaita.
Bruņotie spēki aicina pieteikties dienestam ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus. Īpaši aicināti atgriezties ir tie pilsoņi, kuru dzimtā puse ir Latgale – tur izveidotajā bruņoto spēku bāzē Lūznavā tiek komplektēts Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljons. Tāpat atgriezties aicināti arī karavīri, kuri savulaik ir atvaļinājušies rezervē, bet dienesta pakāpei noteiktais maksimālais vecums vēl ļauj slēgt profesionālā dienesta līgumu. Atjaunošanās dienestā ir kļuvusi izdevīga – par katru izdienas stāža gadu pēc atjaunošanās aktīvajā dienestā izdienas pensija tiks paaugstināta par diviem procentiem.
Izvēloties militāro karjeru, karavīri iegūst atlīdzību, kas sākas ar 900 eiro pēc nodokļu nomaksas, kā arī plašas sociālās garantijas, tostarp valsts apmaksātu veselības aprūpi un garantētu izdienas pensiju, kas var sasniegt līdz pat 80 procentus no saņemtā atalgojuma, karjeras izaugsmi, bezmaksas apmācību specialitātē, svešvalodās un citās dienestam nepieciešamās jomās, darbu komandā mācībās Latvijā un ārvalstīs, tostarp starptautisko operāciju rajonos. Karavīru bērnus ir tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādēs.
Ceļš uz militāro karjeru 20 un pat vairāk gadu garumā sākas ar pieteikšanos profesionālajam dienestam. To var izdarīt ne tikai Rekrutēšanas un atlases centrā Rīgā, bet arī savai dzīvesvietai tuvākajā bruņoto spēku, tai skaitā Zemessardzes, vienībā. Pieteikties dienestam var arī elektroniski, pieteikuma anketu aizpildot bruņoto spēku tīmekļvietnes sadaļā Kļūsti karavīrs, kur ir pieejama informācija arī par pamatprasībām militārajam dienestam, vakancēm un atlases kārtību, kā arī ir sniegtas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem.
2016.gada 16.jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.