Investējot inovācijās, tiks stiprināta gan Latvijas, gan ES kopējā konkurētspēja, un ilgtermiņa mērķis ir palielināt finansējumu zinātnei līdz 3% no IKP, uzsvēra komisāre.Savukārt M.Gēgena-Kvinna informēja, ka ES nākamajā finanšu perspektīvā no 2014.-2020. gadam pētniecībai, inovācijām un tehnoloģiju attīstībai būs pieejams finansējums 80 miljardu eiro apmērā, kas ir krietni vairāk nekā pašreizējā plānošanas periodā no 2007.-2013. gadam, kad šiem mērķiem paredzēti 55 miljardi eiro. "Investīcijas praktiski pielietojamos pētījumos un inovācijās ir viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem aspektiem ES ekonomiskajā stratēģijā," uzsvēra komisāre.Premjers norādīja, ka lielākās iespējas inovācijām saskatāmas tradicionālajās rūpniecības nozarēs, kur nepieciešams palielināt pievienoto vērtību Latvijā ražotajiem produktiem un pakalpojumiem. Ņemot vērā ierobežoto Latvijas vietējo tirgu, ražošanai ir jābūt orientētai uz eksportu, un pēdējo divu gadu laikā ir izdevies to pārorientēt šajā virzienā, sacīja V.Dombrovskis.
"Ražošanas apjomi šogad pieauguši par 15%, bet eksporta apjomi šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2010. gada 1. ceturksni auguši pat par 41%. Tieši ražošana un eksports ir bijuši un vēl joprojām ir galvenie faktori, kas Latviju izveduši no finanšu krīzes un nostādījuši atpakaļ uz izaugsmes ceļa," sacīja Ministru prezidents.
Tāpat V.Dombrovskis ar komisāri pārrunāja ES budžeta piedāvājumu nākamajai finanšu perspektīvai, kur premjers norādīja, ka Latvija nav gatava piekrist priekšlikumam par pieejamā kohēzijas finansējuma griestu noteikšanu visām valstīm 2,5% apmērā no IKP, kā arī uzsvēra, ka nepieciešams straujāk virzīties uz priekšu, lai izlīdzinātu veco un jauno dalībvalstu lauksaimnieku saņemto tiešmaksājumu apjomu.