"Pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un nosacījumiem valstī, piedāvājam tikties pie Jums divu mājsaimniecību ietvaros uz sarunām pie tējas. Tēja no Jums, sarunas, skaistumkopšanas ieteikumi un piemēri par roku un kāju nagu kopšanu – no mums. Tējas ceremonija pie Jums – 55 eiro."
Šāds manikīra un pedikīra pakalpojumu piedāvājums, neraugoties uz to, ka pašreizējā ārkārtas situācijā šo pakalpojumu sniegšana ir aizliegta, ar tēmturi "gribustrādāt" atrodams sociālajos tīklos. Gan Veselības inspekcijā, gan Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) norāda, ka šāds sludinājums ir pretlikumīgs un pārkāpj valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus.
Infekciju risks Veselības inspekcijas pārstāve Maira Kalniņa norāda, ka minētais sludinājums tāds nav vienīgais un Veselības inspekcija šādos gadījumos pakalpojuma sniedzējam nosūta brīdinājuma vēstuli. Ja reakcijas nav un tiek turpināts sniegt pakalpojumus, tad jau tiek piesaistīta policija. Taujāta, kā var izkontrolēt, ka cilvēki sociālajā tīklā nesazinās ar pedikīra vai manikīra meistaru un neuzaicina pie sevis mājās, M. Kalniņa atzīst, ka tas nav iespējams. Tādēļ viņa norāda uz sabiedrības līdzatbildību epidemioloģisko noteikumu ievērošanā.
Tikmēr SPKC speciālisti norāda, ka "skaistumkopšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums sniegt tikai drošus, cilvēka veselībai un dzīvībai nekaitīgus pakalpojumus. Tādēļ, sniedzot pakalpojumus mājas apstākļos, rūpīgi jāizvērtē, vai ir iespējams nodrošināt tādus apstākļus, kuri nepārkāptu šī pienākuma ievērošanu". SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādina, ka nedroši un nehigiēniski pakalpojumi, darba piederumi un telpas var veicināt infekciju slimību izplatīšanos, negatīvi ietekmējot gan klientu un pakalpojumu sniedzēju, gan visas sabiedrības veselību kopumā.
"Runa nav tikai par elpceļu infekcijām. Ja netiek veikta pilnvērtīga lietoto darba piederumu apstrāde vai tā netiek veikta vispār, klientiem būtiski palielinās risks inficēties ar vīrusu infekcijām (piemēram, herpes, B un C hepatīts), bakteriālajām infekcijām (piemēram, streptokoku, stafilokoku infekcijas), sēnīšu infekcijām (ādas un nagu sēnīte), parazītu invāzijām (kašķis, utis). Papildus infekciju riskiem nedroši un nekvalitatīvi sniegti skaistumkopšanas pakalpojumi var radīt arī citus riskus veselībai, piemēram, nagu un ādas bojājumus," uzsver epidemiologs.
Frizieris ir izņēmums
Vienlaikus gan SPKC, gan Veselības inspekcija skaidro, ka saskaņā ar ārkārtas situācijas pieņemtajiem ierobežojumiem pašlaik nedrīkst strādāt arī sertificēti nagu kopšanas meistari un kosmetologi. Turklāt visu dezinfekcijas un drošības prasību ievērošana nav attaisnojums pakalpojumu sniegšanai laikā, kad tie ir aizliegti.
Attiecībā par nepieciešamību aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumus, izņemot frizieri, J. Perevoščikovs teic: "Šāds lēmums tika balstīts uz nepieciešamību mazināt inficēšanās riskus saistībā ar pieaugošu Covid-19 pārnešanu sabiedrībā, palielinot cilvēku sociālo distancēšanos, mazinot cilvēku kontaktus, kas nav saistīti ar primārajām cilvēku vajadzībām, kā arī ievērojot citu Eiropas Savienības valstu pieredzi. Piemēram, Vācijā visi kontakta nemedicīniska rakstura pakalpojumi ir slēgti, izņemot frizētavas. Lielbritānijā arī frizētavas ir slēgtas, pakalpojumu sniegšana pie klienta mājās ir aizliegta. Itālija par infekcijas sarkanajām zonām atzina bārus, restorānus, frizētavas, kosmetologu salonus un tādējādi pieņēma lēmumu slēgt šīs iestādes."
Tajā pašā laikā gan skaistumkopšanas nozare, gan tās klienti ir pauduši neizpratni, ar ko, piemēram, kosmetologa un manikīra pakalpojumi ir bīstamāki par friziera darbu. J. Perevoščikovs to skaidro šādi – Latvijā drošības pasākumi tika noteikti, ņemot vērā primārās cilvēku vajadzības. Šajā gadījumā friziera pakalpojums tiek pieskaitīts pie primārajām vajadzībām, tāpat kā pārtikas veikals, aptieka utt.
Būs jāskata Saeimai
Tikmēr Skaistumkopšanas speciālistu asociācija atklātā vēstulē Veselības ministrijai, Veselības inspekcijai un SPKC lūdz atļaut nozarei darboties, norādot, ka pretējā gadījumā aizvien izplatītāka kļūs nelegālā, pagrīdes pakalpojumu sniegšana. "Nozarē strādājošie profesionāļi nekādā mērā netika brīdināti, ka divu dienu laikā paliks bez jebkādas iespējas iegūt ikdienai nepieciešamos ieņēmumus. Skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā nav iespējams veikt darba pienākumus attālināti. Tas nozīmē pilnīgu profesionālā darba pārtraukšanu, kas attiecīgi neparedz iespēju gūt ikdienas ienākumus," norādīts vēstulē.
Tikmēr portālā manabalss publicētā iniciatīva Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem jau savākusi 11 153 parakstus, tas nozīmē, ka tā būs jāizskata Saeimai. Tikmēr iniciatīvas autori pievienotā vēstulē raksta: "Atņemot iespēju tiem cilvēkiem, kuri veselības uzturēšanai regulāri apmeklē individuālus pirts, ķermeņa kopšanas un skaistumkopšanas pakalpojumus un tādējādi rūpējas par savu veselības profilaksi, pasliktināsies cilvēku imunitāte un kopējais fiziskais un psihoemocionālais veselības stāvoklis, tādējādi radot papildu draudus vīrusa izplatībai."