Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa gan vērš uzmanību, ka riskus mazinās pasākumu kliedēšana garākā laika periodā – no 2. jūlija līdz pat oktobrim. Lielākais pasākumu skaits koncentrēts no jūlija otrās puses līdz augusta pirmajai pusei, septembrī un oktobra sākumā. Vienā datumā plānots īstenot tikai vienu pasākumu, vairākums notiks lokāli – pašvaldībās. Šobrīd tiek strādāts pie sanitārajiem protokoliem, kuros tiks apkopota detalizēta informācija par svētku norisēm, mēģinājumu ilgumu un citiem aspektiem.
Pārāk optimistiski
Lai arī svētku formāts būs cits, tomēr tas neizslēdz lielāku cilvēku pulcēšanos. Piemēram, paredzēts, ka Mežaparka Lielajā estrādē vienlaikus uzstāsies ap 3000 dalībnieku, kas, lai gan ir tikai ceturtā daļa no tās ietilpības, tomēr ir pietiekami liels skaits, lai rastos inficēšanās riski. Veselības ministrija (VM) nesaka "ne jā, ne nē" attiecībā uz svētkiem, taču uzskata, ka pašreizējais rīkotāju plāns ir pārāk optimistisks. VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane uzsver, ka to norise ir atkarīga no epidemioloģiskās situācijas, kas šobrīd ir ļoti trausla. Tā uzlabojas, bet lēnām. Šonedēļ pieņemtie lēmumi par ierobežojumiem, iespējams, tiešā veidā atsauksies uz situāciju maijā, kad būs skaidrāks – vai un cik lielā skaitā atļaujami pasākumi. Protams, ja savu vārdu neteiks "vīrusa britu celmi", kas var ietekmēt saslimstības rādītājus arī pēc diviem mēnešiem, kā arī būtiski, kā veiksies potēšana. Patlaban kolektīvā imunitāte tiek prognozēta tikai septembrī. Katrā ziņā, lai vienuviet pulcētos 3000 dziedātāju, saslimstības rādītājiem jābūt līdz 20 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, norāda Feldmane. Diemžēl pētījumi rāda, ka nav pietiekami novērtēta Covid-19 izplatība skolēnu vidū – tā ir ļoti augsta, lielai daļai slimība norit bez simptomiem, kas nav mazāk bīstami pedagogiem un citiem apkārtējiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbalsta svētku rīkošanu, taču tādā gadījumā, ja to atļauj epidemioloģiskā situācija. Tāda pati nostāja ir Latvijas Pašvaldību savienībai. Lai gan skolas un skolēni ļoti vēlas šos svētkus, galvenais ir pulcēšanās drošība – tā attiecas ne tikai uz dalībniekiem, bet arī skatītājiem. Ja rādītāji būs tādi, ka atļaus to darīt, arī tad svarīgi ir nodrošināt skolēnu un pedagogu drošību. Viens no veidiem, ka to panākt, ir testēšana. Iespējams, līdz tam laikam liela daļa skolotāju jau būs potēti, tas arī būs liels pluss.
Jārīko tikai pašvaldībās
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur skatīja šo jautājumu, savu skepsi neslēpa Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratinīka (LA). Rīgā šobrīd ir augstākie saslimstības rādītāji, un visos scenārijos lielākais akcents tiek likts uz galvaspilsētu, kur sabrauc dalībnieki arī no citiem novadiem. Raizes dara arī termiņi – sākotnēji tika solīts pilnīgu skaidrību par svētkiem ieviest jau aprīlī, bet tagad runa ir tikai par maija otro pusi. Tas ir stipri par vēlu, lai sagatavotos dalībnieku uzņemšanai gan attiecībā uz ēdināšanu, gan loģistiku, gan iepirkumiem. Turklāt nav skaidrs, kas notiks ar mēģinājumiem un pasākumiem. Vai tas nozīmē, ka skolotājiem jāaizmirst par atvaļinājumu un vasara jāveltī tikai šim mērķim?
Ratinīka pauda: ir pilnīgi skaidrs, ka Rīgā klātienes mācības nenotiks līdz mācību gada beigām, tāpēc tiek apsvērts aptaujāt vecākus un kolektīvu vadītājus par dalību svētkos. Ja vairākums būs pret, tiks rosināts rīkot pasākumus lokāli – bez masveidības. "Jo kas ir svarīgāk – gari svētki no jūlija līdz augustam, kas var beigties ar nelāgām atskaņām, vai normāla klātienes mācību atsākšana septembrī? It īpaši, ņemot vērā izskanējušo informāciju par vīrusa lipīgākās versijas tuvumu un iespējamo lokdaunu, rodas jautājums – kā tas iet kopā ar pasākumiem? Turklāt tā ir arī loģistika – nevar no Krāslavas atvest bērnus, izmēģināt, nokoncertēt un tai pašā dienā atgriezties mājās. Es tomēr mudinātu visus pasākumus rīkot uz vietas – pašvaldībās," sacīja Ratinīka.
Neatteikties no svētkiem
Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte mudināja rīkot pasākumus garākā laika nogrieznī, bet neatteikties no tiem. Savukārt kordiriģents Romāns Vanags salīdzināja notiekošo ar sēklām – ja tās neiesēj, nekas neizaug. Tas pats sakāms par Dziesmu svētkiem – ja radošo sēklu neiesēs jaunākajā paaudzē, nebūs, kas šo tradīciju nes tālāk. Tāpēc ir svarīgi – jebkurā formātā, bet Dziesmu svētku procesam jāturpinās. Nupat bijusi diriģentu aptauja, un pirmajā vietā izvirzījušās dziesmas Dievs, svētī Latviju! un Saule, Pērkons, Daugava, kas simboliski liecina par kopējo noskaņojumu. Ja kaut ko grib izdarīt, var atrast simt ceļu, kā to panākt, piebilda deputāte Inguna Rībena. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika atgādināja, ka Dziesmu svētku tradīcija ir UNESCO sarakstā kā nemateriālās kultūras meistardarbs un Skolēnu dziesmu un deju svētki ir neatņemama tās sastāvdaļa. Tāpēc, lai kas arī notiktu, mums jāspēj to nest tālāk. Arī Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (NA) pievienojās viedoklim – lai vai kādā formātā, bet svētkiem jānotiek.
Komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) neslēpa, ka viņu mulsina VM nespēja dot skaidru algoritmu tālākai rīcībai. Viņš rosināja pēc divām nedēļām atgriezties pie šā jautājuma, kad VM būs sagatavojusi vadlīnijas. Pretējā gadījumā iet uz valdību situācijā, kad ministrijai nav skaidra viedokļa, nebūtu jēgas.