Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +19 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 21. jūlijs
Meldra, Meldris, Melisa

Diriģente ar Dullā Daukas apņēmību un neatlaidīgo meklētāja garu. Intervija ar diriģenti Rudīti Tālbergu

"Biju ļoti gatavojusies gan fiziski, gan garīgi, jo virsdiriģenta tribīnē spēkam ir jābūt," saka diriģente Rudīte Tālberga no Ventspils

"Bija mazlietiņ vieglāk, nekā gaidīju. Līdz pēdējam brīdim pirms mēģinājuma domāju, kā lai parādu 12 tūkstošiem dziedātāju, lai viņi reizē pasaka to izsaucienu! Pirmā reize ir – sajust to kori. Man ļoti patika, un koncertā es jau varēju to izbaudīt. Enerģija, kas nāca no dziedātājiem, viņu atdeve bija fantastiska. Pat nezinu, kam tā bija lielāka – man vai viņiem. Biju ļoti gatavojusies gan fiziski, gan garīgi, jo virsdiriģenta tribīnē spēkam ir jābūt. Bet tā sajūta – es nezinu, ar ko to var samērot," saka Rudīte Tālberga, kura nule aizvadītajos skolēnu Dziesmu svētkos debitēja virsdiriģentes godā. Kad svētku noslēguma koncertā Te-aust viņa diriģēja Rolanda Ūdra dziesmu Pasaule plašā (Dullais Dauka), šķita, ka viņā pašā mīt Dullā Daukas apņēmība, neizsīkstošais meklētāja gars. "Dziesmu es neizvēlējos pati, bet bija trāpīts, jo es ar Rolanda Ūdra sievu Ilonu biju mācījusies kopā un mūsu saskarsme bija īpaša. Man ir prieks, ka šī dziesma bērniem patika, daudzi kori to bija izvēlējušies dziedāt skatēs. Taču bija interesanti, ka daudzi korī pat nezināja, kas ir Dullais Dauka, un es to stāstīju gan saviem koriem, gan kopmēģinājumos. Varbūt tieši šī latviešu literatūras stāsta nodošana bija visbūtiskākais," domā Rudīte Tālberga. Savukārt viņas diriģētais Imanta Kalniņa Piena ceļš radīja ļoti īpašu, dziļi latvisku, sirsnīgu, siltu Garīgā koncerta noskaņu Doma baznīcā.

Rudīte Tālberga Ventspilī vada vairākus korus. Uz Dziesmu svētkiem viņa devās ar Ventspils mūzikas skolas kori Nošu planētas un apvienoto Ventspils tehnikuma un mūzikas vidusskolas kori Tõvaz. Kori jau ir atgriezušies mājās, bet Rudīte gatavojas Latvijas baptistu X simtgades Dziesmu svētkiem šajā nedēļas nogalē Jelgavā, brīvdabas koncertzālē Mītava. Svētku moto: 100 par Vienu – dziesmas, kas iztur, uztur un notur!, visi koncerti ir bez maksas. Rudīte Tālberga ir noslēguma koncerta (19. jūlijā plkst. 18) mākslinieciskā vadītāja un virsdiriģente. Piedalās arī divi viņas vadīti kori: Ventspils baptistu draudzes koris un Rīgas Mateja draudzes koris Matejs.

Kā ir ar stresu dižena kora priekšā?

Man jau bija neliela pieredze, jo Romāns Vanags mani uzaicināja diriģēt sieviešu un vīru koru salidojumā Tukumā. Tur korī bija tikai divi tūkstoši dziedātāju, bet es nevarēju uzkāpt postamentā. Likās, ka vairs neko nemācēšu un nesapratīšu! Bet uzaicinājumu kļūt par virsdiriģenti saņēmu tieši savā dzimšanas dienā, pagājušā gada 4. jūnijā. Viss notika pēkšņi, un man bija liels samulsums, bet teicu: "Jā", jo man patīk izaicinājumi.

Pēc tam dzīvē viss sagriezās: šogad 10. janvārī ceļā uz Ziemassvētku dziesmu konkursu Daugavpilī ar Mazā Prinča planētām un solistiem no mūzikas skolas kora Nošu planētas piedzīvojām traģisku avāriju. Diriģente Anitra Niedra un viena meitene gāja bojā, man bija pamatīgs smadzeņu satricinājums, lauztas ribas un kāja, ko ārstēju vēl tagad. Šis pusgads bija ļoti smags, tikai marta beigās atsāku strādāt. Man bija gultas režīms, un visu darbu pārņēma mani audzēkņi, kuri studē Mūzikas akadēmijā. Es jau biju pametusi cerību, ka brauksim uz Dziesmu svētkiem, bet viņi brauca uz Ventspili un strādāja ar koriem un ansambļiem. Visi tika sagatavoti skatēm. Ir daudz zaudēts, bet arī ļoti daudz esam šajā laikā ieguvuši. Mēs esam ļoti saliedējušies. 10. jūlijā, kad mēģinājumā pirmo reizi kāpu virsdiriģentes tribīnē, bija pagājis tieši pusgads pēc avārijas. Par laimi, es visos kolektīvos strādāju komandā, pēc mūsu traģiskās avārijas neviens kolektīvs nepārstāja darboties. Uzreiz nākamajā dienā kolektīvi sanāca kopā un nolēma: dziedam tagad un tūlīt! Es tiešām sajutu, ka visi mūsu kolektīvi ir kā viena ģimene.

Kā jums gāja finālā?

Es domāju, ka labi. Nesen pārklausījos Nošu planētu ierakstu: mēs nodziedājām tā, kā gribējām. Ieguvām 3. vietu, bet punktu skaits ir ļoti augsts. Arī Tõvaz nodziedāja ļoti labi. Gandarījums ir!

Kur ir jūsu veiksmes atslēga?

Tajā, ka veidojam korī ļoti ģimenisku atmosfēru. Viņiem tiešām ļoti gribas būt kopā. Kad teicu, lai uzaicina uz mūsu koncertu savus draugus, viņi atbildēja, ka nav ko uzaicināt, jo visi draugi jau ir tepat, dzied korī. Viņi arī vasaras pavada kopā. Svin kopā dzimšanas dienas, brauc ar riteņiem, taisa savus tusiņus, ciemojas viens pie otra un nakšņo. Dziedāšana ir galvenais, bet tikpat svarīga ir sadzīve, atmosfēra. Dziesmu svētku laikā redzēju, kā viņi mācās dzīvot kopā, kā kolektīvs veidojas kā viens vesels – caur spēlēm, rotaļām. Mums bija līdzi pavadošās personas, un visi no rītiem pirms brokastīm devās izkustēties ārā. Mēs arī kora nodarbībās pirms iedziedāšanās spēlējam dažādas radošas spēles, kas attīsta komunikāciju, uzmanības noturēšanu, reakciju. Un pēc tam analizējam, kā tas izdevās. Sadzīve skolās, kopīgās ēšanas, sarunas, naksniņas, dalīšanās ar to, kas katram ir – tas viņus veido. Tas ļoti saliedē kolektīvu. Pēc Dziesmu svētkiem un sadzīves Rīgā bija grūti šķirties.

Bērniem un jauniešiem šie bija pirmie Dziesmu svētki, bet jūs pati piedalījāties arī skolēnu svētkos pirms desmit gadiem?

Dažas lielās meitenes dzied arī korī Venda un tāpēc ir piedzīvojušas Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus 2023. gadā. Pati pirms desmit gadiem piedalījos ar Nošu planētām garīgās mūzikas koncertā Lūgšana Latvijai, ko veidoja Māris Sirmais un Ēriks Ešenvalds. Dziedājām dažādās valodās, man bija uzticēta dziesma ebreju valodā. Tā bija ar orķestri, partitūru saņēmu vēlu. Pirmajā mēģinājumā Māris Sirmais pienāca un pačukstēja: "Rudīt, šis skan kā piedzēries ebrejs, maini raksturu!" Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos 2023. gadā veidoju vokālo ansambļu garīgās mūzikas koncertu Dievs. Daba. Cilvēks.

Kā bērni iejutās lielajā Mežaparka estrādē?

Mēs, diriģenti, jau pirmajā mēģinājumā atviegloti nopūtāmies, jo kopskaņa jau ar pirmajiem akordiem bija fantastiska, visi bērni mācēja savas dziesmas. Nevienam diriģentam nebija jāsaskaras ar to, ka dziedātāji nezina tekstu, nebija estrādē jāstrādā ar kādu balsi. Sākumā gan varēja just, ka bērni nesaprot, kā notiek kopmēģinājums. Sākās staigāšana. Bet otrajā dienā bērni jau saprata, kas notiek, kāda šeit ir kārtība, kur stāv virsdiriģents, kur jāskatās. Liels emocionāls piedzīvojums bija brīdis, kad viņu acu priekšā parādījās milzīgais, dzīvajā klausītāju scenogrāfijā izveidotais Latvijas valsts karogs – tas, par ko viņi tajā brīdī dziedāja. Domāju, ka pēc skolas beigšanas daudzi noteikti meklēs sabiedrību kādā citā korī.

Ko tad, ja kora karogam ir vajadzīgs kāts? To tūlīt izgatavo kāds ar zelta rokām?

Šoreiz to pasūtīja tehnikuma direktore Kristīne Vāgnere-Davidova. Viņa tik daudz mūsu labā ir izdarījusi. Es pat nezinu, kā daudz kas notiek. Man ir ļoti laba tehniskā komanda. Esmu pateicīga, ka bērni tika apģērbti, uzšūti jauni koncerttērpi. Gatavojoties Dziesmu svētkiem, tika sagādāti tautastērpi (tie bija jāaizņemas, jo savu tautastērpu mums nav.) Es savos kolektīvos beidzot, pēc gadiem, jūtos kā diriģente – varu mācīt dziedāt, mācīt notis. Nodarboties ar mūziku.

Ko nozīmē mācīt dziedāt tehnikumā?

Tur mācās topošie automehāniķi, tūrisma speciālisti, šogad tehnikumu beidza trīs mana kora pavāri. Man ļoti patīk, ka bērni nevis vienkārši atdzied nošu tekstu skaļāk, klusāk, ātrāk, lēnāk, bet saprot to, ko viņi dzied. Izanalizējam dziesmas kopā. Piemēram, tehnikuma koris dzied Valta Pūces dziesmu Latvijai. Jautāju bērniem - par ko šī dziesma ir? Par Latviju! Kāda tā ir? Patriotiska. Tad apsēdāmies un parunājām. Tur ir vārdi: "Bet, ja drūma diena nāks un tumši spēki draudēt sāks, es būšu klāt un spēšu tevi pasargāt." Ko tu tādā brīdī darītu? Nevis abstrakti, bet konkrēti. Nākamajā mēģinājumā redzēju, ka gan pavāri, gan IT speciālisti un automehāniķi bija lieliski sapratuši, kāds būs viņu darbs grūtajā brīdī, kur tieši viņi varētu mesties palīgā. Dziesma sāka skanēt pavisam citādi. Pēc koru fināla, kur šo dziesmu dziedājām, Valts Pūce man atrakstīja, ka bijis ļoti gandarīts par mūsu interpretāciju.

Ar Nošu planētām izlozējām Raimonda Paula dziesmu Tu esi Latvija. Analizējām, kurš ir tu un kas esmu es. Andris Sējāns mums bija uzrakstījis dziesmu Gadatirgus, un mēs to izspēlējām caur dažādām tirgotāju un pircēju lomām. To man palīdz mūsu režisores – Ineta Kalniņa un Inita Pelse. Šogad pie manis atgriezās manis izaudzinātie diriģenti kā koru pavadoņi Dziesmu svētkos.

Ģimeniskums jūsu koros nāk no sirsnīgās sadzīves baptistu draudzēs?

Par to nebiju iedomājusies, taču mans lielais paraugs vienmēr ir bijis Līgas Celmas-Kursietes vadītie kori. Mēs vienmēr konkurējām skatēs un konkursos, vienmēr sastapāmies fināla taisnē: manas Nošu planētas ar viņas Spīgo, mana Venda ar viņas sieviešu vai meiteņu kori. Sāku pētīt - kur ir viņu panākumu atslēga? Sapratu, ka viņa veido saimi, to audzējot, sākot no vismazākā dziedātāja. Esmu pārņēmusi no viņas šo modeli. Tas ir veids, kā es redzu darbu ar koriem: no vismazākā līdz Mūzikas akadēmijas studentiem, kuri atgriežas pie mums strādāt.

Liels iedvesmas avots man bija arī Rēzeknes Ezerzeme. Toreiz mācījos Mūzikas akadēmijā un kopā ar kursa biedriem klausījos Dziesmu svētku koru karu finālu. Te pēkšņi viņi visi pazūd! Viņi teica: mēs ejam dziedāt! Izrādījās - viņi joprojām turpināja dziedāt vecajā vidusskolā korī. Atgriezusies Ventspilī, domāju, ka mums arī tā vajag! Tagad tā ir: studējot Mūzikas akadēmijā, Vendas dziedātāji turpina tajā dziedāt. Mums jau ir izveidojusies sava vokālā skola, vienots frāzējums.

Ne katrs var strādāt ar bērniem.

Kad pabeidzu diriģēšanas katedru (2002), es arī teicu, ka nekad nestrādāšu ar bērniem. Taču mani savāca Anitra Niedra, kura mūzikas skolā bija mana skolotāja. Tikko iestājos Mūzikas akadēmijā, viņa teica, ka gaidīs mani atpakaļ un man darbs šeit ir garantēts. Visi kolektīvi, izņemot Vendu, ir mūsu dibināti.

Baznīca bija sarunājusi sponsoru, kas man maksāja stipendiju visu studiju laiku un apmaksāja ceļu, lai es turpinātu strādāt ar draudzes kori. Jau studējot biju Vendas vokālā pedagoģe. Tā Ventspils mani pievilka. Varu novēlēt arī šodienas studentiem meklēt radošās stipendijas, kas palīdz un motivē atgriezties. Tagad skatos uz saviem audzēkņiem - kuram kuru kolektīvu varētu uzticēt?

Darba slodze kļuvusi par lielu?

Man patīk, ja man apkārt komandā ir spēcīgi cilvēki. Mani interesē izmēģināt ko jaunu, neiestrēgt tajā, kas jau ir bijis, bet meklēt jaunas krāsas, virzienus un sakombinēt kopā kaut ko neiespējamu. Vokālo ansambļu koncertā Dievs. Daba. Cilvēks 2023. gada Dziesmu svētkos ansambļiem sākumā likās neiespējami, ka būs arī jāspēlē dažādas perkusijas. Patlaban ar sieviešu kori Venda un vokālo ansambli Mundus gatavoju garīgās mūzikas koncertu, kas 1. augustā notiks Mazirbes ev.lut. baznīcā. Tajā izskanēs lībiešu lūgšanu cikla pirmatskaņojums no Jāņa Prinča grāmatas Jūrnieku svētas dziesmas un lūgšanas – Terēzas Tīrmanes un manas kompozīcijas un aranžējumi korim un instrumentālajam ansamblim. Programmā arī Ērika Ešenvalda, Lauras Leontjevas, Viļņa Daņiļeviča, Valta Pūces skaņdarbi. Stāsts ir par to, kā pārvaram vētras, esot dzīvības briesmās. No vētrām mēs neizbēgsim. Uzticies Dievam un ej!

Kā pati nonācāt koru pasaulē?

Esmu uzaugusi Ventspilī, baptistu draudzes korī, un tur arī atgriezos. Mani vecāki dziedāja, bet es gulēju baznīcā zem ērģelēm vai mācītāja kanceles. Sākumā dziedāju, bet, kad biju 9. klasē, mācītājs teica: izskatās, ka tev šo kori vajadzētu diriģēt. Bet es biju tik tikko iemācījusies taktēt! Tas bija daudz gudrāks nekā es. Tajā dziedāja pieaugušie, un es nezinu, kā es, devītklasniece, to toreiz varēju vadīt. Šo kori diriģēju vēl šobrīd.

Vēl man ir arī Rīgas Mateja draudzes kamerkoris Matejs. Tam ir interesanta vēsture: tas ir dibināts 2003. gadā īpaši Dziesmu svētku Garīgās mūzikas koncertam, kura mākslinieciskais vadītājs bija Māris Sirmais. Riharda Dubras Te Deum bija vokālās partijas atsevišķu konfesiju koriem. Sirmais zvanīja un vaicāja, kas varētu pārstāvēt baptistus. Izbraukāt no Ventspils bija tālu. Ar kolēģi nolēmām, ka nodibināsim kori Rīgā. Speciāli dibinājām to šim vienam projektiņam. Bet šis koris dzied vēl šodien.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja