Dienas redakcijā vērsās Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases mantinieku biedrības vadītājs Aldis Lazdiņš. Uzņēmumu reģistrā šī biedrība ierakstīta šā gada aprīlī. Biedrība, kurā šobrīd esot vairāk nekā 20 cilvēku, patlaban gatavo dokumentus, lai pretendētu uz Rīgas amatnieku krājaizdevumu kases vēsturisko nekustamo īpašumu - bijušo Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Krišjāņa Barona ielā 14. Lazdiņš stāsta, ka ir savākti daudzi arhīvu materiāli par šīs krājaizdevu kases darbību un biedriem un pēc arhīvu dokumentiem izriet, ka tā strādājusi arī kara laikā. Kasei jeb krājaizdevu sabiedrībai bijuši vairāki īpašumi, taču mantinieku biedrība šobrīd pretendē uz vienu no tiem - ēku Krišjāņa Barona ielā 14 - un plāno iesniegt Saeimā oficiālu pieteikumu uz šo īpašumu. Lazdiņš atzīst, ka biedrību uz šādu soli iedrošinājusi diskusija par ebreju īpašumu restitūciju.
Zvērināts advokāts Zigurds Krastiņš, kurš biedrību konsultē, uz Dienas jautājumu, cik reāli ir atgūt īpašumu, ja denacionalizācija valstī ir beigusies, atbildēja: "Es arī kādu brīdi domāju, ka denacionalizācija Latvijā ir beigusies, līdz ebreju kopiena neguva tiesības uz īpašumiem. Tagad es uzskatu, ka denacionalizācija ir atsākusies ar jaunu sparu." Taisnības labad gan jāprecizē, ka piecu vēsturisko ebreju kopienas nekustamo īpašumu jautājums līdz galam atrisināts vēl nav un Saeima pie tā atgriezīsies rudenī.
Lazdiņš pieteicies Saeimā tikties ar deputātu Ojāru Ēriku Kalniņu (Vienotība), kurš Dienai atzina, ka ir gatavs uzklausīt biedrības pārstāvi, lai arī šis jautājums nav viņa vadītās Ārlietu komisijas kompetencē. "Neredzu iemeslu, kāpēc biedrība nevar pretendēt uz vēsturisku īpašumu," savu viedokli izteica deputāts. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) ir noskaņots skeptiski. Viņš norāda, ka biedrībai ir jāpierāda saistību tiesību pārņemšanas fakts, taču arī tas vēl negarantē deputātu atbalstu.
"Ja biedrība vērstos Juridiskajā komisijā, no juridiskā viedokļa tā atbalstu nesaņemtu. Denacionalizācijas process ir beidzies. Pat ja tiesas ceļā pierāda, ka ir tiesību pārņēmēji, tas nerada viņiem īpašuma tiesības," norādīja Bērziņš.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 26.augusta, avīzē Diena!