Lai arī daudzviet pasaulē, tajā skaitā Rietumeiropā, paredzētais tautsaimniecības kritums varētu būt lielāks nekā sabrūkot patēriņa ekonomikai un plīstot kreditēšanas burbulim pagājušās desmitgades beigās, Latvijā situācija izskatās krietni vien cerīgāka.
Vietējās īpatnības
Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic, ka prognozes šogad ir mainītas ļoti bieži. "Gada sākumā šķita, ka šogad Latvijā būs vārga izaugsme, ap 1–2%, kamēr kaimiņvalstīs tā būs ievērojami spēcīgāka. Tobrīd lielākais redzamais drauds bija ielaistas kaites eksporta sektorā. Salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm Latvijas ekonomikā lielāko lomu spēlē austrumu-rietumu izejvielu tranzīts, kura izredzes jau gada sākumā bija bēdīgas. Mums ir arī ievērojami mazāka "balto apkaklīšu" pakalpojumu loma eksportā nekā igauņiem, kā arī mazāka rūpniecības daļa ekonomikā nekā lietuviešiem, kuri turklāt ir cītīgāk strādājuši pie investīciju piesaistes šajā nozarē," situāciju izklāsta tautsaimniecības eksperts.
Viņš piebilst, ka situācija tranzīta jomā izrādījās vēl sliktāka par gaidīto, bet šobrīd tam nav izšķirošas nozīmes uz globālo Covid-19 satricinājumu fona.
Priecīgāks skats
Pēc bankas Luminor eksperta teiktā, vislielākā nenoteiktība par Latvijas ekonomikas nākotni un arī bažas bija martā, kad prognoze par šī gada IKP izmaiņām tika samazināta līdz mīnus 10%. Pēc tam daudz kas notika labāk, nekā gaidīts. Covid-19 izplatība un pārvietošanās ierobežojumi, līdz ar to arī patēriņa kritums bija mazāks. "Latvijas rūpniecības produktu portfelis šajos apstākļos izrādījās ļoti veiksmīgs. Nebija lielu bažu par pārtikas pieprasījumu, arī koksnes produktu noiets bijis diezgan stabils, jo celtniecība eksporta tirgos izrādījās noturīga. Tā kā Latvijas ķīmijas nozare ir izteikti orientēta uz patēriņa produktiem un arī celtniecību, tai šobrīd klājas lieliski, daudzi pērk ne tikai dažādus higiēnas līdzekļus, bet arī krāsas, lai novērstu mājās uzturoties pamanītos defektus. Ir pieejami pakalpojumu eksporta dati līdz maijam, kas rāda, ka intelektuālo pakalpojumu eksportu Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi tikai nedaudz. Tāpēc IKP prognoze kļuvusi optimistiskāka, taču gadā kopumā joprojām gaidāms kritums par apmēram 5%," situāciju raksturo Strautiņš.
Arī pēc bankas Citadele ekonomista Mārtiņa Āboliņa domām, visas oficiālās prognozes par IKP samazināšanos par 7–8% Latvijā šim gadam ir pārāk pesimistiskas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!