Ņemot vērā milzīgos mēstuļu plūdus, Diena nolēma pārbaudīt, kas notiek, ja cilvēks atsaucas tā sauktai spama vēstulei un sāk sarakstīties ar tās autoru.
Briesmīgā latviešu valodas tulkojumā sūtītājs, kas sevi dēvē par advokātu Alvinu Džonsonu, raksta, ka viņš pagājušajā mēnesī man ir sūtījis vēstuli, bet nav saņēmis nekādu atbildi. Viņš aicina nosūtīt ziņu uz konkrētu e-pasta adresi, jo viņam ir svarīga informācija par manu mantojumu apmēram 10,7 miljonu dolāru vērtībā, ko atstājis kāds attāls radinieks. Pēc tam, kad Alvins ir saņēmis manu atbildi, kurā paužu ieinteresētību, viņš kļūst pavisam atvērts, sāk vēstuli ar vārdiem "sveiki, mīļā" un turpina to ar garu stāstu par sevi un neticamo piedāvājumu.
No vēstules neko daudz nav iespējams saprast, bet atsevišķi fakti izkristalizējas. Alvins ir Senegālas pilsonis, kas no 1989. gada dzīvo Togo Republikā. Viņš ir uzņēmuma Flame Chambers & Associates īpašnieks. Alvins detalizēti apraksta, kurā vietā tieši atrodas viņa firma - aiz Von Galen aptiekas. Google meklētājā var atrast arī šī uzņēmuma mājaslapu, tiesa gan jāsaka - tas vairāk izskatās kā shēmas papildinājums.
Pēc rakstītā var noprast, ka ir miris Alvina klients ar tādu pašu uzvārdu kā man. Viņš ir bijis turīgs cilvēks, un, ja Alvins neatradīs viņa radiniekus, tad visa viņa nauda tiks ieskaitīta valsts kasē. Pirms nāves viņa klients nav minējis, ka viņam būtu radinieki, tāpēc advokāts atzīstas, ka mani uzrunā tikai uzvārda dēļ. Tālāk tekstā seko saturiski vāji saprotama rindkopa par korumpētajām amatpersonām un banku vadību, kas naudu tāpat izzags. Tad ir norādes, ka man ir jādarbojas kā mirušā brālēnam, kas vien jau skan amizanti, ņemot vērā manu dzimumu, un vēl viens nosacījums - saņemtā nauda būs jādala uz pusēm. Alvins dod 100% garantiju, ka nauda tiks ieskaitīta manā kontā. Viņš uzsver savu profesionalitāti, ka viņš zinot visus caurumus sistēmā un vajadzības gadījumā sniegs visus nepieciešamos juridiskos dokumentus.
"Es esmu ļoti godīgs cilvēks, un es zvēru, ko savā dzīvē, ka, ja jūs vēlaties sekot maniem norādījumiem, viss iet perfekti un veiksmīga," raksta Alvins. Vēstules beigās viņš atzīstas, ka viņa sievai ir smaga nieru infekcija un ka sadarbība ar mani ir viņa vienīgā cerība. Vīrietis norādījis arī savu tālruņa numuru. Vēlme ar viņu aprunāties piedzīvo sakāvi, jo diemžēl numurs neeksistē.
Kad sūtu apstiprinājumu, ka piedalos šajā shēmā, Alvins operatīvi atbild, lūdzot aizpildīt anketu, kurā jānorāda tālruņa numurs, dzīvesvietas adrese, vecums, nodarbošanās un ģimenes stāvoklis. Prasīto informāciju sniedzu tikpat ātri, tomēr drošības labad ne visai precīzu - esmu 22 gadus veca vientuļā māmiņa bez darba un dzīvoju laukos.
Visu informāciju Alvins it kā iesniedz mistiskā Valsts iedzīvotāju komisijā. Lai vieglāk izprastu procesa virzību, aicinu virtuālo kungu sazināties ar mani angliski. Viņš aicinājumu ignorē.
Nākamajā dienā no Alvina saņemu miršanas apliecību, kas man jānosūta uz viņa norādīto e-pasta adresi. Pēc kāda laika saku, ka esmu to izdarījusi, kaut gan patiesībā tā nav. Viņš sagumst un saka, ka devies uz banku, bet tās darbinieki teic, ka neko nav saņēmuši, aicina nosūtīt vēlreiz.
Lai izvairītos no nepatikšanām, sazinos ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu institūciju CERT un nosūtu visu saraksti ar Alvinu. CERT apstiprina, ka pievienotais fails nesatur vīrusus, shēma vairāk fokusējas uz cilvēku naivumu. Ja sarakste turpinātos, kādā brīdī Alvins teiktu, ka ir radušās problēmas nokārtot dokumentus, ka konkrētā iestāde vāji attīstītajā Āfrikas valstī Togo prasa kukuli. Alvinam, visticamāk, nebūtu tādu līdzekļu, tāpēc kukuļa jautājums būtu jānokārto man. CERT pārstāvis Gints Mālkalnietis Dienai teic, ka cilvēki nereti arī piekrīt maksāt, noticot solījumiem, ka atpakaļ tiks saņemta krietni lielāka naudas summa. "CERT ir saskāries ar gadījumiem, ka cilvēki pat ir aizņēmušies naudu. Diemžēl tas ir tikai viena virziena pārskaitījums," viņš saka. Uz jautājumu, vai cilvēku naivums tomēr nav mazinājies, viņš atbild vairāk noliedzoši.
Konkrētā tipa spama vēstules pēc būtības ir ļoti senas. Krāpšanas ar pazudušu vai mirušu radinieku mantojumu pārņemšanu ir aktuālas jau kopš XVI gadsimta beigām. Sākumā tas notika vēstuļu formātā ar viltotiem dokumentiem, mēģinot cilvēkus piespiest samaksāt naudu. "Tehnoloģijas mainās, bet veids, kā cilvēki domā un kādi ir apstākļi, kas spiež viņiem pieņemt lēmumus, paliek nemainīgs. Krāpnieki strādā uz cilvēku instinktiem iedzīvoties lielā naudā, neko nedarot. Tā ir universāla motivācija neatkarīgi no krāpšanas veida," vērtē Mālkalnietis.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 3.decembra, avīzē Diena!