Līdz 2035.gadam Eiropas Savienība (ES) iecerējusi pilnībā neitralizēt oglekļa emisijas no jauniem vieglajiem automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem jeb furgoniem, tādējādi palielinot autotransporta nozares ieguldījumu klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Savukārt līdz 2030.gadam siltumnīcefekta gāzu emisijām vieglajiem auto jāsamazina par 55% un furgoniem par 50%. Pašreiz lēmumu pieņēmēji Latvijā neizmanto visus instrumentus, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteiktos klimatneitralitātes mērķus transporta jomā, jo vēl arvien nodokļu politika veidota tā, ka automašīnām ar lielu CO2 izmešu apjomu un videi draudzīgākiem spēkratiem izmaksas gan iegādē, gan ekspluatācijā būtiski neatšķiras. Šo situāciju iespējams labot, izvēloties citu Eiropas valstu pieeju, kad lielo dzinēju īpašnieki maksā ievērojami lielākus nodokļus, turpretim ekonomiskāko un videi nekaitīgāko automašīnu īpašnieki maksā krietni mazāk. Šādi iespējams motivēt cilvēkus atbildīgai rīcībai, kā arī samazināt CO2 izmešu apjomu.
Ņemot vērā to, ka mēs iepērkam lietotas automašīnas no Eiropas, pamatā no Nīderlandes un Beļģijas, tad spēkrati, kuri pēc tam tiek realizēti Baltijas valstī un Polijā, ir videi daudz draudzīgāki un arī ekonomiskāki. Mūsu apkopotie dati liecina, ka pārdoto spēkratu vidējās CO2 emisijas ir par 9% zemākas nekā pērn realizētajām jaunajām automašīnām Latvijā, jo citās Eiropas valstīs ir atšķirīga nodokļu politika, kas stimulē ekonomiskāku un “zaļāku” auto iegādi. Ja salīdzina ar visiem mūsu valstī reģistrētajiem auto – atšķirība ir vēl lielāka, veidojot jau 23%.
Lielā daļā ES valstīs noteikta stingra nodokļu politika, kas vērsta uz klimatu mērķu sasniegšanu. Tas nozīmē, ka par automašīnām ar lieliem dzinējiem, jāmaksā krietni lielāki nodokļi gan iegādes brīdī, gan ekspluatācijas laikā, tādēļ iedzīvotāji izvēlas pirkt spēkratus, kas ir ekonomiskāki. Un tieši tie arī nonāk pie mums Baltijas valstu otrreizējā tirgū un nodrošina to, ka CO2 izmeši ir mazāki nekā tiem jaunajiem auto, kas tiek pārdoti uz vietas..
Kamēr valsts līmenī netiks pieņemti lēmumi par to, ka lielo dzinēju auto iegāde un uzturēšana būs nevis nedaudz, bet gan ievērojami dārgāka par tiem, kas ir ar mazākiem dzinējiem, kā arī videi nekaitīgāki, situācija ievērojami nemainīsies. Līdzīga situācija Latvijai pašreiz izveidojusies Igaunijā, kur uz ielām var redzēt dažāda veida minivenus, džipus un līdzīgas automašīnas, kas dabai nav draudzīgas. Šo situāciju iespējams labot tikai ar valstiskiem lēmumiem, un ar atbalstu elektroauto iegādei vien nebūs līdzēts. ES izstrādātais piedāvājums paredz, ka, lai sasniegtu noteiktos mērķus, valstij jāsniedz ieguvumus iedzīvotājiem un jāstimulē inovācijas klimatneitrālās tehnoloģijās. Līdz šim šādu pieeju neesmu pamanījis. Jāpiemin, ka Igaunijas valdība jau izskata jaunos likumprojektus, kas ar 2025. gadu dramatiski izmainīs transportlīdzekļu reģistrācijas nodokļus, palielinot valsts budžetu un samazinot transportlīdzekļu radītos CO2 izmešus.
Lai gan daļa sabiedrības iebildīs tam, ka ar nodokļu politiku varam sasniegt ES klimatneitralitātes rādītājus, jo kādam nāksies maksāt vairāk gan par auto iegādi, gan arī uzturēšanu, manuprāt, valstiski domājošajiem un politikas veidotājiem būtu nopietni jāapsver, kādi stimuli tiks lietoti, lai Latvija kļūtu zaļāka transporta jomā, nenonākot sodāmo sarakstā.